Salīdzinot valsts lomu kāju vēnu problēmu risināšanā Baltijas valstīs, Latvija ir vissliktākajā situācijā. „Piemēram, Lietuvā kāju vēnu operācijas ir valsts apmaksātas, turklāt arī privātajās slimnīcās. Turpretim Latvijā pat ielaistas kaites pilnībā jāfinansē pašam pacientam," stāsta Dr. med. Uldis Mauriņš, vēnu veselības konsultatīvā centra "Vēnu centrs" vadītājs, Baltijas Fleboloģijas biedrības prezidents, piebilstot, ka kampaņas „Vēnu pavasaris" ietvaros novērots, ka apmēram 40 % pacientu finansiālu apsvērumu dēļ atsakās no tiem nepieciešamās kāju vēnu operācijas. „Ar satraukumu novērojām, ka pacienti aizvien vairāk paļaujas uz stereotipiem, sentēvu receptēm, dēlēm un dažādiem brīnumlīdzekļiem, kā arī aptiekā pērk ziedes un tabletes, cerībā, ka tās atrisinās akūtas problēmas," komentē U.Mauriņš.
Kampaņas „Vēnu pavasaris" ietvaros, apsekojot 915 pacientus reģionos un 411 Rīgā, tika konstatēts, ka, salīdzinājumā ar 2009.gadu, par aptuveni 40 % palielinājušās ielaistas vēnu problēmas. „Ņemot vērā valsts politiku, iedzīvotāju neveselīgo dzīvesveidu un fleboloģijas speciālistu trūkumu reģionos, varu prognozēt, ka 2011.gadā situācija turpinās pasliktināsies – būtiski pieaugs pacientu īpatsvars ar tūsku, nozīmīgiem ādas vielmaiņas traucējumiem apakšstilbos un trofiskām čūlām. Turklāt fakts, ka vērojama strauja iedzīvotāju novecošanās tikai to veicina," skaidro U.Mauriņš.
„Ja 2009.gadā vairāk kā 50 % no visām veiktajām operācijām bija kosmētiska rakstura, tad šogad tādu bija tikai 25 %. Satraucoši strauji aug ielaisto gadījumu skaits," rezumē U.Mauriņš, piebilstot, ka: „Pacienti sākuši arvien paviršāk attiekties pret venozo saslimšanu profilaksi, kā arī savu veselību kopumā. Veicot padziļināto datu analīzi bijām pārsteigti cik daudz ir ielaistu gadījumu."
Kampaņas „Vēnu pavasaris" ietvaros "Vēnu centra" ārsti apmeklēja arī vairākus starptautiskus pasākumus, veltītus inovācijām, venozo saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai – Bonnas vēnu dienas un Starptautisko miniflebektomijai veltīto kongresu Vācijā, pirmos starptautiskos kursus skleroterapijā, Viļņā, kuros piedalījās arī slavenais Pasaules flebologu biedrības prezidents profesors E. Rābe un pasaules flebologu biedrības viceprezidente F. Pannier. Abi ne tikai augstu novērtēja „Vēnu centra" speciālistu darbu, bet arī izteica gatavību palīdzēt Baltijas flebologiem apgūt jaunāko fleboloģijā. Savukārt kongresos Minskā (Baltkrievija), Kogē (Dānija) un Krakovā (Polija) „Vēnu centra" speciālisti ne tikai uzstājās ar priekšlasījumiem, bet arī apmācīja ārstus lāzeroperāciju veikšanā un skleroterapijā.