Ir svarīgi virtuvē racionāli izplānot visu ražošanas procesu mijiedarbību. Sienas blokiem vairs nav noteicošā loma virtuves noformējumā, aizvien biežāk lielāka uzmanība tiek pievērsta salas tipa elementiem - darba blokiem ar brīvu piekļuvi no visām pusēm.
Saimniekam - labrocim virtuves aprīkojums sākot ar ledusskapi un beidzot ar ēdamgaldu jāizvieto no kreisās puses uz labo, kreiļiem - otrādi, no labās uz kreiso.
Lai izvairītos no problēmām ar mugurkaulu, virtuves galda darbvirsmai jābūt par 15 cm zemākai par jūsu rokas līmeni, kad tā ir taisnā leņķī saliekta elkonī.
Virtuvē jānodrošina optimālie apstākļi darbam sēdus: regulējamais krēsls, izvelkamais dēlis, izbīdāmais bloks ar atvāžamu virsmu vai izbīdāmais skapītis - taburete. Šīs darba plaknes augstumam jābūt vienādam ar attālumu no grīdas līdz sēdošā cilvēka rokas elkonim.
Augšējiem virtuves skapīšiem jāatbilst saimnieka augumam.
Ļoti būtiska nozīme ir virsmu hermetizācijai, monolītumam - tas ir viens no pēdējiem sasniegumiem mūsdienu virtuvju noformējumā.
Ne mazāk svarīgi ir pēc iespējas novērst smakas, pretējā gadījumā tās sajaucas, mazinot ēstgribu, tādēļ virtuvē ir jāierīko tvaiku nosūcēji virs plīts un zem griestiem, nodrošinot arī svaigā gaisa plūsmu.
Ēšanas zona var atrasties virtuvē, viesistabā vai atsevišķā telpā. Ja ēdamgalds atrodas virtuvē, tas jāizvieto ne tuvāk par 120 cm no skapīšiem.
Ir svarīgi nošķirt ēšanas un maltītes pagatavošanas zonas.
Bāra letei jābūt ērtai stāvošam cilvēkam; tā ir piemērota ātrām brokastīm. Viesiem pie tās būs ērti, ja bāra krēsla augstumu var regulēt, bet virs letes ierīkots lokāls apgaismojums.