Prestižajā „World Beer Cup” – gandrīz 3000 alus šķirnes
Visprestižākajā pasaules alus darītāju konkursā “World Beer Cup”, kas notiek reizi 2 gados un kas šogad aprīlī norisinājās Kolorado štatā, ASV, uz balvām ar 2864 alus šķirnēm pretendēja 644 alus darītavas no 58 valstīm. Savus bairīšus konkursam bija pieteikušas gan valstis ar senām alus darīšanas tradīcijām, piemēram, Vācija un Čehija, gan arī eksotiskākas un mazāk zināmas, piemēram, Austrālija un Japāna. Kopumā uzvarētāji tika vērtēti vairāk nekā 90 kategorijās – arī tādās, mūsuprāt neparastās, kā alus no augļiem un dārzeņiem, mucās izturētais alus, alus ar kafijas aromātu utt. Patīkami, ka starp uzvarētājiem nominēti arī divi Latvijā ražotie ali – Aldara „Luksusa” (zelta medaļa) un „Latvijas Sevišķais” (bronzas godalga).
Alus ar pievienoto vērtību
Tādās alus darītavu lielvalstīs kā ASV, Beļģija, Anglija un Vācija aldari alum pievieno dažādas garšu un aromātu bagātinošas vielas. Dažas alus darītavas izmanto augļus vai dārzeņus, citas - izvilkumus, sīrupus, lai alum piešķirtu attiecīgā augļa, dārzeņa garšu un smaržu. Tādā veidā parasti mēģina nomākt apiņu rūgteno garšu un smaržu.
Amerikā iecienīts sezonas dzēriens ir ķirbju alus. Daži aldari misai pievieno klāt sagrieztu ķirbi, kamēr citi - ķirbju biezeni vai aromatizētāju. Šie ali tiek bagātināti arī ar garšvielām, kas tipiskas ķirbju ēdieniem: ingvers, muskatrieksts, krustnagliņas u.c. Ķirbju alus ir ar maigu garšu, gandrīz bez rūgtuma un tā stiprums ir no 4 – 7%.
Dažādu alu piedāvājumā atrodami arī dzērieni, kuriem pievienotas dažādas garšvielas. Piemēram, Ziemassvētku alum tiek pievienots muskatrieksts un kanēlis, atrodams arī ingvera alus vai viršu alus. Daži aldari alus mucā iemetīs gandrīz vai jebko – asos piparus, apelsīna mizas, kaņepes, ženšeņu vai pat egles skujas! Aldari ir gana radoši, lai paplašinātu priekšstatu par to, kas ir alus.
Porteri
Porteris ir tumšais alus, kas parasti tie gatavots, izmantojot vairākus iesala veidus, bet specifisko aromātu, krāsu un rūgtenumu tam piešķir grauzdētais iesals un karameļiesals. Portera pirmsākumi ir meklējami 18.gs. Londonā. Mūsdienās visā pasaulē tiek brūvētas dažādas portera variācijas un dažas pavisam interesantas.
Piena porteris tiek gatavots, pievienojot laktozi – piena cukuru. Tas dod alum saldāku garšu un kalorijas, tādēļ tas ir barojošāks. Kafijas porterim tiek pievienota malta kafija, lai iegūtu kafijas garšu. Lai nomāktu rūgtenumu, daži aldari pievieno pienu vai cukuru.
18.gs. bija tradīcija, dzerot alu krogos un tavernās, kā uzkodu alum izmantot austeres. 1929.gadā Jaunzēlandē atrodams pirmais piemērs, kad austeres izmantotas arī alus darīšanas procesā.
Dažādas tehnoloģijas dod atšķirīgu rezultātu
Vācijā tipisks alus ir „Rauchbier”, ko varētu tulkot kā „dūmu alus”. Tā pirmsākumi meklējami jau 16.gadsimtā. Spēcīgā dūmu garša, kas atgādina kūpinātas gaļas garšu, tiek iegūta, žāvējot iesalu uz atklātas dižskābarža uguns. „Rauchbier” ir tumšā krāsā un alkohola saturs tajā ir 4-7%.
ASV, Bostonā, ražotais alus „Samuel Adam’s Utopia”, kas pārdošanā pirmo reizi tika palaists 2002.gadā, ir ne vien dārgākais, bet arī stiprākais alus pasaulē. Viena šī alus pudele maksā aptuveni 100 ASV dolārus. Alkohola sastāvs alū ir 25%. Alus stiprums tiek iegūts, to gadiem raudzējot, un tiek uzskatīts, ka laika gaitā tas paliek arvien kvalitatīvāks. Šis alus noteikti nav ikdienas dzēriens, ko iebaudīt pēc darba pie televizora. Tas ir unikāls un izsmalcināts dzēriens. Šī alus ražotāji apgalvo, ka „Samuel Adam’s Utopia” maina tradicionālos priekšstatus par alu kā dzērienu, kas pieejams visiem, jo nu to var ierindot vienā plauktā kopā ar smalkiem vīniem un dārgiem cigāriem. Viņu mērķis bija radīt ko līdzvērtīgu pasaules labākajiem konjakiem un portvīniem. Unikālo garšu šai alus šķirnei dod īpašā tehnoloģija: dzērienam ļauj nostāvēties ozolkoka mucās, kurās pirms tam tika turēts viskijs, burbons, konjaks un portvīns. Šis process var ilgt līdz pat 12 gadiem un gadā tiek saražoti tikai daži tūkstoši pudeļu šī unikālā dzēriena.
Viens no jaunākajiem un interesantākajiem alus veidiem, kas atrodams Beļģijas alus darītavu piedāvājumā, ir t.s. šampanieša alus. Tas ir pakļauts daudz ilgākam raudzēšanas periodam nekā parastie ali, rezultātā tam ir augsts alkohola saturs. Daži tiek gatavoti Francijā, Šampaņas reģionā. Šampanieša alus stiprums ir 10 – 14% un tas tiek gāzēts.
Ne tikai mieži
Dažādās pasaules malās alu gatavo ne tikai no miežiem, bet arī no kviešiem, rudziem, kukurūzas, auzām, rīsiem un citiem graudiem.
Auzu porterī auzu sastāvs parasti ir kā maksimums 5%. Viduslaiku Eiropā auzas bija ierasta alus sastāvdaļa un to proporcija bija vismaz 25%. Taču rūgtenās garšas dēļ jau 16.gs. auzu alus tradīcija sāka izzust. Mūsdienās tikai dažās valstīs tiek ražots auzu porteris, piemēram, Dānijā, Austrālijā.
Āzijas valstīs izplatīta ir rīsu alus darīšanas tradīcija. Rīsu alus tiek pielīdzināts slavenajam japāņu alkoholiskajam dzērienam sakē, taču to gatavošanas process ir nedaudz atšķirīgs. Interesanti, ka Indijā izplatīta problēma ir ziloņi, kas nereti ierodas ciematos, lai meklētu mucas, kurās tiek glabāts rīsu alus, jo viņus sajūt alkoholiskā dzēriena smaržu. Tādēļ nereti šīs mucas tiek glabātas zem zemes.
Komiski, bet tomēr alus
Amerikā atrodams alus „Laimīgās astes alus”, kas ir bezalkoholisks un negāzēts alus cilvēka labākajam draugam - sunim. Šis alus tiek gatavots īstā alus darītavā. Tas satur arī liellopu gaļas taukus, glikozamīnu un vitamīnu E. Šī alus darītāji saka, ka tas ir viens no veidiem, kā parādīt savam sunim, cik ļoti viņu mīli. Dot mīlulim alu, kas domāts pašam saimniekam, neesot īsti labi, jo alkohols un apiņi ir kaitīgi suņa veselībai.
Latvijas alus dzērāji izvēlas tradicionālās alus šķirnes
AS „Aldaris” valdes priekšsēdētāja Ināra Šure skaidro, ka saražot iespējams jebādu eksotiku. Cits jautājums – vai to pieņems patērētājs. „Latvijas alus pircējs ir salīdzinoši konservatīvs, turklāt arī tirgus nav liels – līdz ar to eksotisko jeb tā saukto „nišas alu” pastāvīgo lietotāju skaits ir mazs un uzņēmumiem tos nav izdevīgi ražot. Tādēļ pārsvarā īpatnējās alus šķirnes ir sastopamas lielajos tirgos - no daudziem desmitiem miljonu alus lietotāju atrodas daži tūkstoši, kas pērk attiecīgo šķirni, un tad jau to var ražot un uzturēt. Un, protams, valstis ar senām „īpatnējo alu” tradīcijām – piemēram, ļoti stipro vai augļu-ogu. Viena no tādām ir Beļģija,” stāsta I.Šure.
I.Šure stāsta, ka Krievijā kāds no alus ražotājiem daudz eksperimentē ar krāsainām alus šķirnēm – viena no tām ir pat tirkīzzaļa, kā „Tarhūns”. Taču nez vai Latvijas alus cienītājs būtu gatavs ikdienā pieņemt, ka alus nav vis pierasti dzeltens, bet gan zaļš...
„Protams, eksperimentējuši esam arī mēs, un daudz, piemēram, ar neparastākiem iesala veidiem, ar rudziem, rīsiem, kviešiem. Kādu laiku ražojām kviešu alu, tam bija savi piekritēji, taču kopējā realizācija nebija augsta. Kā vienas sezonas jaunumi tika ieviestas alus šķirnes „Leģenda 1865” un „Uguns alus”, kurā tika izmantots dedzinātais iesals. Patērētājiem patika pamēģināt – sākumā realizācija bija ļoti augsta, arī daudz atkārtoto pirkumi, taču ikdienas patēriņam cilvēki tomēr pamazām atgriezās pie pārbaudītām vērtībām, izvēloties „Aldara Gaišo”, „Zelta”, „Aldara Luksus”. Arī citu alus ražotāju eksperimenti pārsvarā ir dzīvojuši vienu sezonu un kalpojuši pamatā zīmola atsvaidzināšanai,” skaidro I.Šure, piezīmējot, ka jaunas šķirnes izstrādāšana un ieviešana tirgū ir visai dārgs prieks.
„Protams, arī mūsu „Ice Beer” var uzskatīt par zināmu eksotiku. Nesen uzsākām arī nepasterizētā „Luksus” tirdzniecību – eksperimenta veidā. Un, protams, „Porteris”! Savulaik mēs kopā ar tehnologu Martinu Rubīnu izstrādājām parametrus jaunai alus kategorijai – „Baltic Porter”, jo izrādījās, ka tāds porteris, kāds izsenis dzerts Baltijas valstīs, īsti neatbilda nevienai no starptautiski pieņemtajām kategorijām. Ja ir attiecīgas alus šķirnes un to cienītāji, bija vien jārada jauna kategorija, lai varētu šo alus tipu objektīvi novērtēt starptautiskos konkursos,” stāsta I.Šure.
Runājot par jaunākajām tendencēm tirgū, I.Šure norāda, ka pēdējā laikā pasaulē nāk modē dzērieni uz alus bāzes, t.s. „beer – mix”: alus ar limonādēm, kolu, enerģijas dzērieniem. Tiem ir mazāks alkohola saturs – ap 3%, mazāks rūgtums un liela garšu dažādība. „Latvijā mēs esam palaiduši tirgū nu jau 3 šīs grupas dzērienus - „Dlight” ar citronu, ar enerģijas dzērienu un ar granātābolu. Jāsaka, visiem trim ir labi panākumi un liela piekrišana,” informē I.Šure.
