Kultūra un māksla » Vēsture

Šogad janvārī reizē ar 1991. gada barikāžu atceres sarīkojumu aprit 10. gadadiena, kopš Liepājas muzejs K. Ukstiņa ielā 7/9 atklāja ekspozīciju „Liepāja okupāciju režīmos".

20.janvārī plkst. 16.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" ikviens aicināts uz 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumu "Vecrīgas atmiņas".

Šā gada janvārī aprit 20 gadi kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem republikas novadiem. Arī Valmierā notiks vairāki barikāžu 20.gadadienas atcerei veltīti pasākumi.

Atceroties 1991.gada janvāra barikāžu laiku, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka, neraugoties uz 20 gadiem, kas šķir no barikādēm, to klātesamība joprojām ir teju fiziski sajūtama. Tāpēc ir grūti noticēt, ka pa šo laiku jau ir izaugusi paaudze, kas par barikādēm mācās no vēstures grāmatām vai vecāku un vecvecāku stāstītā.

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji, tostarp arī no Siguldas novada.

2011. gada janvārī aprit 20 gadi kopš Latvijas Tautas frontes organizētajām barikādēm, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem republikas novadiem.

2011. gada janvārī aprit 20 gadi kopš notikumiem 1991.gadā. Pieminot un godinot 1991.gada barikāžu notikumu dalībniekus, Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi, Izglītības pārvaldi un Liepājas Bērnu un jaunatnes centru organizē 1991.gada janvāra barikāžu atceres pasākumus Liepājā.

Izstāde "Latvieši Pasaulē - trīs stāsti par kara bēgļiem", kuru atklās piektdien, 2.jūlijā, plkst. 16.00 Okupācijas muzeja vestibilā, iepazīstinās publiku ar jaunā muzeja un pētniecības centra "Latvieši Pasaulē" darbības sākumu un pirmajiem krājuma priekšmetiem.

Rīt, 17. jūnijā plkst. 13:00 Daugavpils Universitātē (Parādes ielā 1, foajē) notiks Daugavpils Universitātes Muzeja un Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Informātikas katedras maģistra studiju programmas „Datorzinātnes" 2. kursa studentu veidotā multimediju diska „No Pēterpils līdz Saulei" prezentācija.

Lai pieminētu 1919.gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas un tajās kritušos varoņus, 22.jūnijā Cēsīs un apkārtējos novados notiks Cēsu kauju 91.gadadadienai veltīti pasākumi.

Lai pieminētu 1940. gadā notikušo Latvijas okupāciju un atgādinātu par nenovērstajām okupācijas sekām, partija "Visu Latvijai!" kopā ar "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 17.jūnijā no plkst.10.30 Doma laukumā rīkos "Okupācijas zābaku akciju". Viens no pasākuma uzdevumiem ir pieprasīt Rīgas domes atbildīgajai komitejai 17.jūnija sēdē pieņemt pozitīvu lēmumu par finansējuma piešķiršanu Okupācijas muzejam.

Pirms vairākiem mēnešiem jau rakstīju par lielinieku ierīkotajiem “zvēru dārziem” – koncentrācijas nometnēm Latvijā 1919.gadā. Šoreiz par lielinieku cietumiem un dažām to īpatnībām.

Šīs nedēļas sākumā, 1852.gada 7.jūlijā, spriežot pēc sera Artura Konana Doila rakstītā, ir dzimis vērīgā Šerloka Holmsa uzticamais palīgs doktors Vatsons. Ja viņs būtu jautājis Holmsam, kādēļ Konans Doils ir miris tieši tajā pat dienā tikai 30 gadus vēlāk, droši vien saņemtu atbildi: “Elementāri, Vatson!”

1941.gada 22.jūnija agrā rītā līdz ar pirmajiem Vācijas – PSRS kara šāvieniem 2.Pasaules karš bija sasniedzis Latviju. Šoreiz par vienu no mazāk zināmajām kara sākuma epizodēm - grandiozo gaisa kauju virs Daugavpils 1941.gada 30.jūnijā.

Šī nedēļa pasaules vēsturē ir bijusi ievērojama ar dažiem liktenīgiem atentātiem, pēkšņiem uzbrukumiem un kādu drosmīgu kaķi.

Šī nedēļa bijusi liktenīga vairākiem imperatoriem, piedzīvojumu pilna sievietēm un ļoti kaujinieciska meksikāņiem.

Divas dienas pirms Latvijas okupācijas sākuma, 1940.gada 15.jūnija agrā rītā uz Latvijas austrumu robežas atskanēja šāvieni un granātu sprādzieni. Negaidītā sarkanarmiešu uzbrukumā latviešu robežsargiem Masļenku un Šmaiļu sardzēs tika nogalināti pieci cilvēki (trīs robežsargi, viena sieviete un bērns), bet 37 (10 robežsargi un 27 civiliedzīvotaji) sagūstīti un aizvesti kā ķīlnieki uz Krieviju. Iespejams, ka uzbrucēji zaudēja vienu kritušo un vienu ievainoto.

Šoreiz aplūkošu kādu jautājumu no plašajiem alternatīvās 2.Pasaules kara vēstures apcirkņiem. 20.gadsimta deviņdesmitajos gados Krievijas arhīvos tika atrasti PSRS kara plāni pret Vāciju, kuri paredzēja uzbrukuma sākumu 1941.gada 12.jūnijā, par desmit dienām aizsteidzoties priekšā vāciešiem.

1962.gada 11.jūnijā tika īstenota viena no pārdrošākajām ieslodzīto bēgšanām garajā cilvēces ieslodzījuma vietu vēsturē.

Šajā pasaules vēstures apskatā nebūs ne vārda par govīm un zvaigžņu kariem. Tā vietā runāsim par vairākām izcilām personībām un dažiem militāriem konfliktiem.