Senslāvu Pelēko suņu cilts ir iznīcināta, dzīvs palicis tikai viens jauneklis – ieroču kalēja dēls –, kurš nonāk verdzībā un tiek aizvests uz pusdārgakmeņu raktuvēm kalnos. Bet pirms tam zēns vēl uzklausījis pareģes teikto, ka kļūs par nesakaujamu cīnītāju. Viņam būs jāiziet caur neiedomājamām grūtībām un katorgas mocībām, jāuzzina īstas draudzības un pirmās mīlestības vērtība, uzticības spēks un nodevības posts, zaudējuma sāpes. Visneticamākie piedzīvojumi un skarbākie pārbaudījumi kļūs par Vilku suņa uzticamajiem ceļabiedriem, bet alkas atriebt savu vecāku nāvi un lepnais gars puisi vadīs jaunās cīņās pretī arvien lielākām uzvarām.
Seriāls „Vilku suns. Jaunība” tika radīts uz „lielās filmas” slavas viļņa un godam turpina tās tradīcijas. Titullomā tāpat ir Aleksandrs Buharovs, kuru galvenās lomas nesenajās filmās „Vilku suns” un „Valdnieka kalps” pēkšņi padarījušas par vienu no Krievijas vispopulārākajiem jaunās paaudzes aktieriem. Taču viņš pats apgalvo, ka par slavu daudz nedomā – joprojām uzskata sevi vispirms jau par teātra aktieri un gūst prieku no darba Armena Džigarhanjana teātrī, ikdienā brauc ar metro, nevis automašīnu, un priecājas par to, ka filmas „Vilku suns” biezais grims ļāvis palikt neatpazīstamam: „Jo vairāk atšķiras aktieris ekrānā no aktiera dzīvē, jo labāk. Savā ziņā tas ir apliecinājums viņa profesionālajam briedumam.” Lai arī kopš VGIK absolvēšanas (vēl pirms tam ieguvis labu pamatu Irkutskas teātra institūtā) Aleksandrs Buharovs vienmēr strādājis savā profesijā, viņš kļuvis slavens tikai tagad, 32 gados. Aktierim pašam gan drīzāk šķiet, ka „jau 32 gados”: „Jo aktiera profesija ir neparedzama – kāds sāk daudz filmēties vēl studiju laikā, kāds tikai pusmūžā. Bet vēl kāds piedzīvo vienas vienīgas vilšanās. Nevar teikt, ka es nebūtu mēģinājis, centies, sevi piedāvājis. Taču mani uzstājīgi neievēroja. Es domāju, ka tāpēc, ka manī, kā teica kāds gudrs cilvēks, bija disharmonija starp ārējo izskatu un iekšējo pasauli. Tas ir – ārēji es vairāk izskatījos pēc varoņa, bet dvēselē joprojām biju puišelis. Bet apmēram 30 gados, kad arī sāku filmēties „Vilku sunī”, šī disharmonija izzuda.” Buharovs domā, ka viņam bija jānobriest – jāiegūst ne tikai profesionālā, bet arī dzīves pieredze, pirms izrādīties īstajā vietā un nokļūt īstā režisora rokās īstajā projektā. Filma „Vilku suns” izrādījās viņa lielā iespēja. Buharovs izdarīja visu, ko spēja, lai tiktu pie šīs lomas: mēneša laikā notievēja par 11 kilogramiem, kas bijis ļoti grūti, ņemot vērā, ka pašam ļoti patīk gatavot un arī gardi paēst, sāka no rītiem skriet, nopietni sportot. Uz aktieru atlasi jau bija teicamā formā. Un visus filmēšanas mēnešus – no augusta līdz februārim – esot gluži vai dzīvojis sava varoņa dzīvi, daudz par to domājis, izveidojis pats savu priekšstatu par tēlu.
Filma „Vilku suns” nopelnīja vairākus miljonus dolāru un kļuva slavena ar vērienīgiem specefektiem – pats filmēšanas process ilga tikai 130 dienas, bet tās montāža, attēlu apstrāde un specefektu radīšana – vēl pusotru gadu. Seriālā datorgrafiku aizstājušas lieliski iestudētas cīņu ainas, turklāt Aleksandrs Buharovs visus trikus izpilda pats. Viņa ekrāna partneres ir krievu kino skaistākās jaunās aktrises – Anna Azarova un Elvīra Bolgova. Seriāla sižetam piemīt tas pats episkais vēriens, par ko apbrīno tā literāro pamatu – bestselleru „Vilku suns” (1995.g.). Šis romāns un tā turpinājumi ir Marijas Semjonovas – tā sauktā „senslāvu fantāzijas” stila aizsācējas – slavenākais veikums, seriāls, atšķirībā no filmas, rūpīgi seko tā notikumiem.
Vēsturisks fantāzijas piedzīvojumu seriāls „Vilku suns. Jaunība” (Молодой Волкодав. Krievija, 2006. g.) LNT kanālā no 15. marta svētdienās plkst.12.35.
Resursi internetā:
http://a-buharov.narod.ru/
http://www.ruskino.ru/mov/7691
