Būdams cilvēks, kuram nauda nav pašmērķis, bet vien līdzeklis savu šķietami pragmatisko ikdienas nepieciešamību apmierināšanai, Armands nenoliedz, ka jau gadiem nav redzējis autobusa, vilciena un tramvaja biļeti. „Neslēpšu, ikdienā no punkta A līdz punktam B pārvietojos, absolūti par to nemaksājot. Agrāk Rīgas piepilsētas apbraukāju ar velosipēdu, līdz brīdim, kad tas tika nozagts. Autovadītāja apliecību reiz pazaudēju un nebija iemeslu to atjaunot, jo mans žigulītis vienu rītu vairs nebija iedarbināms. Todien bija tāds kā pirmsalgas periods, kad naudasmakā atradu nieka 11 santīmus, kas bija krietni par maz, lai nokļūtu no Rīgas līdz Līgatnei, kur tobrīd strādāju. Metu kaunu pie - līdz Juglai tiku piekrampējies 6.tramvajam aizmugurē un ar paceltu roku izgāju uz šosejas,” stāsta „Stopēšanas rokasgrāmatas” autors.
„Stopēšanas rokasgrāmata” piedāvā padomu klāstu, kā visoperatīvāk pārvietoties gan pa Latvijas ceļiem, gan pa Eiropas šosejām, kā arī par to, kādu apģērbu un sejas izteiksmi izvēlēties, kā priekšlaicīgi prognozēt šofera nodomus un izkļūt no baiļpilnām situācijām. Armands atklāj: „Sarakstot šo grāmatu, es nepretendēju uz stopēšanas guru statusu, grāmata vairāk ir manas personīgās pieredzes izklāsts, tam mijoties ar ceļojumu laikā gūto zināšanu bagāžas pieaugumu vēstures un ģeogrāfijas sfērās. Vai zinājāt, ka no Rīgas līdz Liepājai var aizbraukt pusotras stundas laikā?” P.S. Atgādinām, ka šodien ir 1. aprīlis.