Mākslinieka materiāls ir porcelāns – trausls, viegls, kas neliek domāt par ikdienišķo - vairāk par sapņiem un nereālo. Ar šo materiālu var strādāt tikai tas mākslinieks, kurš to saprot un tam uzticas, neskatoties, ka tas neasociējas ar mūžīgo, stabilo, bet gan katra mirkļa skaistumu un nozīmību. Tad mākslinieka un materiāla savienībā dzimst jauna pasaule – noslēpumaina, suģestējoša un valdzinoša. Skatītājam atliek tikai minēt – kādā galaktikā tā mīt. Mākslinieku saista gaisma, ar kuru saskaroties porcelāns kļūst caurspīdīgs, vēl vairāk tiek akcentēts tā trauslums, smalkums, kas liek domāt par īpašām garīgām dimensijām. Eksponētās kolekcijas darbi gandrīz visi tapuši šogad.
Īpaša vieta mūsu mākslinieka radošajā dzīvē ir Keramikas Studija Kečkemetā, Ungārijā, jo tur ir labi darba apstākļi, vistuvāk kārtīgai porcelāna rūpnieciskai ražotnei. Pēteris Martinsons uz Kečkemetu tiek aicināts regulāri jau vairāku gadu desmitu garumā. Daudzi darbi tur arī paliek, bet aizvien kaut kas tiek atvests arī uz Latviju. Vairākas kompozīcijas tapušas pie kolēģa Somijā, pie Imanta Klīdzēja Salacgrīvā, pāris - elektroporcelāna rūpnīcā „Argillon” Polijā. Par saviem zīmējumiem Pēteris Martinsons saka, ka tie ir mākslinieka maņu vingrinājumi. Jāzīmē ikdienas „sportiskās” formas uzturēšanai, jo, ja nu negaidīti ierodas mūza. Zīmējumi ieskicējot arī tālākās darbošanās nodomus, metus.
Bet mākslinieka zīmējumi ir arī kā suverēni mākslas darbi, tā ir tā pati Pētera Martinsona pasaule, kurai arī uz papīra lapas tiek radīta trešā dimensija.
Izstāde galerijā līdz 12.decembrim
