Trešdiena, 26.Jūnijs 2019. » Vārdadienas svin: Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis;

Komentāri rakstam: Rokopera „Olivers”. Par vērtībām

jaunākie lejā

ab 22.12.2009. 00:12

Jā, jā. Tā tas patiešām ir. Bet kvantitāte nav tas pats kas kvalitāte. Visiem ir zināms, ka mūsu dižhallē akustika it tā-tā. Kāda nozīme no 500 koristiem, ja kori varēja sadzirdēt tikai (mazliet) tikai operas otrajā daļā. Spriest par kora dziedājumu...varam jautāt skaņu režisoram. Arī dejotāju daudzums nebija adekvāts biļešu cenai. Protams, ja bērns apmeklē augstas maksas STUDIJU, nav iedomājams, ka VIŅU nepalaidīs uz skatuves, un te bija redzams 20% tizluma. Nevaru iedomāties, ka piemēram Dzintariņa koncertā uz skatuves varētu atrasties absolūti dezorientēti elementi, vai tādi, kas mēģina atkārtot kustības skatoties uz blakusdejotājiem. Tāpat mazākie dejotāji netika galā ar tiem uzdoto apjomu (ja protams, tas nebija paredzēts, lai katram būtu omīte, māmiņa, māsiņa, tētis un krustmāte, un katrs pa LS10 iemaksātu). Un tāpēc žēl tos, kas dejoja patiešām labi. Un visā haosā ekstrēmisti vienkārši maisījās visam pa vidu. Varbūt tomēr vajadzēja saglabāt teatrālo intimitāti. Un ja tas bija vienīgais veids, kā Rīgas publikai parādīt Jaunās zvaigznes, nu nezinu, es laikam ļoti padomāšu... Un dzirdot jēdzienu Dzirnu studija, būs skaidrs, ka turēšos pa gabalu. Varbūt kādreiz (nenoliedzami talantīgajam) A.D. izdosies atrast kompromisu starp biznesu un skatuves mākslu. Vai Mākslu pasniegt kā Biznesu, kas bija DZIRNAS līdz šim.
Noteikti šāda veida uzvedums kā process visiem tā dalībniekiem bija nenoliedzami interesants, bet rezultāts deva tikai baudījuma kripatas.
Atliek cerēt, ka videomontāžā izdosies pārmixēt skaņu, izgriezt tizlumu, sakārtot haosu un sanāks patiesi emocionāla filma.

lai veicas!
p.s. Labprāt noskatītos uzvedumu uz skatuves vefiņā. Vai nav paredzētas izrādes?

labais » es 22.12.2009. 14:35

Piekrītu, par kopējo bardaku un haosu, bet gribu piebilst, ka galvenās lomas tēlotājs, kā jau parasti runāja un dziedāja tā, ka nevienu vārdu nevarēja saprast. Kur saktās lielei režisori, kas šitādu gatavības pakāpi atzīst par pieņemamu un tautām rādāmu. Atkal kārtējā vilšanās.

Romuļu ģimene 07.01.2010. 14:13

Lai vai kā - „Olivers” noteikti varētu pretendēt uz gada lielākā šova titulu. Pirmais „urā!” uzsaucams horeogrāfam Agrim Daņiļevičam par prasmi bērnu pūli saorganizēt vienotā dejas kustībā. Ikviena vecāka sirds nodrebētu, ieraugot, ar kādu uzcītību paši mazākie dejotāji dzied līdzi L.I.Purmalietes dziesmām. Aktieriem muzikāli pievienojās Rīgas, Jelgavas un Valmieras kori, popgrupa „Dzeguzīte”, tātad vairāki simti. Ja iela, tad neiztikt bez jauniešu ekstrēmajām izdarībām jeb visu, kas saistās ar „street-style” - BMX, MTB, breakdance, policijas un ātrās palīdzības mašīnas parādīšanās izrādei deva nepieciešamo vizuālo vērienīgumu. Būtiskākais, protams, ir stāsts par vērtībām, kuras autore un mazais Olivers aicina neaizmirst nekad un īpaši šajā laikā – iecietību, rūpes, bērnību un mīlestību.

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV