"Ievērojamais mežkopis, administrators un zinātnieks Krišs Melderis (1880-1942) tēlojumos Meža vakari (1932, 1936, 1995) sirsnīgi un atklāti runā no dvēseles uz dvēseli, mēģinādams attīrīt no vulgārās dzīves sārņiem to pasaules izpratni, kas, seklāk vai dziļāk slēpta, mīt katrā latvietī. Šī grāmata bija vajadzīga toreiz - 30. gados - un vajadzīga arī tagad." (M.Bušs)
"Pirms 80 gadiem rakstītais vēsturiskais atskats par cilvēku negausību ir brīdinājums par postu, kāds draud iznīcinot mežus un ik gadu kļūst aktuālāks, skanot kā brīdinājums: cilvēki - attopieties!
Grāmatas pēdējā nodaļā aprakstītā Praktiskās mežkopības pamatformula arī šodien dod padomus kā mežu īpašniekiem saprātīgi apsaimniekot savu mežu." (A. Zviedre)
"Tēvišķi gudra ir viņa grāmata Meža vakari. Tajā lielas filozofiskas domas visu laiku samērojas ar praktiskajām. Melderis uzturēja izsenos jēgumus par meža svētumu, par meža dzīvību, par meža piedalīšanos sabiedrībā. [..]
Melderis nedzīvoja tikai ar koku takses grāmatu vien, bet piesauca pie sēklu augšanas visas pasaules gaišos sajūdzējus, prakses un ideju sajūdzējus. Kantu: "Kā var cilvēkus padarīt laimīgākus, ja tos nedara tikumīgus un gudrus!" Cilvēka miera pamats ir tikumība.[..]" (I. Ziedonis Mežu zemē Latvijā, 2006).
Grāmatas iznākšanu atbalstīja: K.Meldera māsas Augustes Ceras mazmeita Gaisma Koligina un mazmazmeita Agnese Koligina; Šalkone vecbiedrs Aigars Neimanis.