Rakstnieci, dzejnieci un tulkotāju Vizmu Belševicu uzskatīja par tautas sirdsapziņu. Viņu vairākkārt izvirzīja Nobela prēmijai, bet viņu aizliedza publicēt un gribēja salauzt viņas personību. Daudz vienam liktenim...
„Esam jau šo to aizmirsuši par nesenajiem nebrīves gadu desmitiem, pieraduši un atzinuši par labu esam frāzi - „tāds bija (ir) laiks un citādi nevarēja (nevar)". Laiks atgādināt, ka bija cilvēki, kuri tam nekalpoja un saglabāja sevi un savu patiesību mākslā. Viengabalaina, bezkompromisa personība ar augstu sāpju slieksni gan personīgos pārdzīvojumos, gan tautas likteņa izjūtā – tāda ir Vizma Belševica," stāsta jaunās videofilmas režisore Mārīte Balode.
Vizmas Belševicas dzīvesstāsts zināms pavirši un jau piemirsies, tādēļ tieši mūsu izcilās dzejnieces 80. dzimšanas dienā ietilpīgā videodarbā to mēģinās izstāstīt viņas vīrs Zigurds Elsbergs, dēls Jānis Elsbergs, gara līdzinieks, dzejnieks Knuts Skujenieks un pašas dzejnieces publicētās intervijas, kuras lasīs aktrise Dace Bonāte.
„Kaut arī Vizma Belševica tikpat kā nav filmēta, mums izdevās saņemt vienreizēju dāvanu no zviedru režisora Larsa Helandera – videomateriālu, kurā dzejniece filmēta viņas visdziļākajos aizlieguma gados – 70. gadu vidū. Laiks atmiņas un piemiņu skatīt jaunā kontekstā," – tā Mārīte Balode, kurai par nopelniem Latvijas kultūrā un lielo personīgo ieguldījumu daudzu gadu garumā izcilu Latvijas teātra dzīves notikumu dokumentēšanā un saglabāšanā pavisam nesen, 3. maijā, pasniegts valsts augstākais apbalvojums - Atzinības krusts.
