Ne velti tiek vilktas paralēles ar izglītību - zināms, ka pēc vienas skolas nāk cita, par pakāpi augstāka, bet pēc tās atkal cita – vēl augstāka. Tā var turpināt bezgalīgi un realitātē tas notiek ikkatra dzīvē, daudziem pat neapzinoties mācību procesu. Attīstība turpinās un nav būtiski, vai esi pastnieks, vai ietekmīgas bankas mārketinga nodaļas vadītājs, jo svarīgākais ir personas vēlme tiekties augstāk. Arī tad, kad šķiet, ka konkrētajā profesijā viss ir sasniegts, vienmēr pastāv iespēja apgūt jaunu, pavisam atšķirīgu dzīves jomu. Lūk, izaugsme un panākumi ir dzinējspēks, ar ko aizsākas luga "Grenholma metode" .
Izrāde sākas ar kaitinošu klusumu, skatam paverot dekorācijas, kas liek nojaust, ka stāsts būs mūsdienīgs un notiks tagadnes formā. Tā ir istaba, kas atgādina nopratināšanas telpu, vienīgās mēbeles – galds un četri krēsli, bet vienīgais logs - cieši aizvilkts ar žalūzijām. Klusumu pārtrauc tikpat kaitinošs mobilā telefona zvans, kas skatītāju pilnajā zālē var samulsināt, radot aizdomas, ka kāds neapdomīgais nav izslēdzis zvana skaņu. Ar pārliecinātu kustību, pie auss telefonu liek aktieris uz skatuves, ar šo žestu kliedējot skatītāju bažas, vienlaikus apmierinot ilgas pēc darbības sākuma.
Gludā uzvalkā tērpts ar nospodrinātām kurpēm kājās, sarunu sāk Gata Gāgas spēlētais viens no kandidātiem, kas ieradies uz darba interviju. Šķietami, nenozīmīgā telefona saruna patiesībā ir viena no atslēgām, kas turpmākajā izrādes gaitā, palīdzēs šķetināt detektīvu cienīgus notikumus. Pēc brīža viņam šajā telpā pievienojas vēl viens amata kandidāts, bet vēl pēc brīža – veseli divi, no kuriem viena ir sieviete. Kopumā telpā atrodas četri kandidāti, kas ieradušies uz darba interviju, pretendējot uz vadošu, ļoti labi apmaksātu amatu internacionalā uzņēmumā.
Četrotnes komunikācija izvēršas sarežģītā, intelektuālā spēlē, kuras noteikumi atklāj, ka viens no telpā esošajiem cilvēkiem patiesībā ir uzņēmuma iesūtīts personāla atlases speciālists, bet pārējiem jāatšifrē, kurš tas ir. Pārbaudījumi risinās, varoņiem saņemot norādes zīmīšu veidā, ko tie atrod mehāniskā iedalījumā, kas ik pa laikam atveras telpas sienā. Rodas ilūzija, ka uzņēmuma vadība viņus novēro un noklausās, vienlaikus turpinot profesionālu iztaujāšanu un atklājot katru no kandidātiem psiholoģiskā šķērsgriezumā.
Izrāde ir detektīvs, kas kļūst par psiholoģiski spraigu trilleri ar komēdijas elementiem, diemžēl finālā pārtop par traģisku drāmu. Skatītājs tiek vazāts aiz deguna līdzīgi kā viens no amata kandidātiem. Neatklāšu, kurš izrādās iesūtītais uzņēmuma darbinieks, jo nav interesanti spēlēt šahu, ja gājieni sarakstīti priekšā uz lapas. Skatītājs izrādes laikā turēs aizdomās ikvienu no četriem kandidātiem, taču atbilde taps skaidra tikai izrādes beigās, un, visticamāk – nesakritīs ar aktuālo versiju. Nepacietīgie norādes var meklēt Agatas Kristi romanā "Austrumu ekspresis".
Lomās: Inga Alsiņa, Vilis Daudziņš, Gatis Gāga, Ivars Krasts. Režisors - Ģirts Ēcis, māksliniece – Kristīne Abika, mūzikas sagatavošana - Ilmārs Šlāpins, video autors - Artis Dzērve.
Foto: Sakts no izrādes "Grenholma metode". Foto (c) Gints Mālderis
