Grāmata „Grūtupa fenomens" veltīta personībai, kurā, izsakoties paša Grūtups vārdiem, ir apvienotas divas pretējības – absolūts ideālists un absolūts praktiķis. Proti, Andris Grūtups vienmēr, nereti pat riskējot ar patiesi apskaužamo advokāta karjeru un visnotaļ upurējot savu veselību, ir konsekventi aizstāvējis latviskas Latvijas ideju, taču vienlaikus viņš ir izcīnījis spožas uzvaras sabiedrības sašutumu izraisījušās tiesu prāvās. Neviennozīmīgi tiek vērtēta arī Andra Grūtupa intervijas un dokumentālā proza.
Lasītājiem tiek piedāvāts filozofisks stāstījums, kas balstās pārliecībā, ka cilvēku radījuši tik vareni spēki, ka tos nav iespējams ievietot indivīda apziņai piemītošo kritēriju rāmjos. Jebkurā cilvēkā ir koncentrēta visa cilvēces vēsture diapazonā no viszemiskākā līdz viscēlākajam. Novilkt striktu robežu starp vienu un otru ir neiespējami. Viss atkarīgs no tā, kā palaimējies nodzīvot dzīvi. Tieši tāpēc grāmatas autors atturas no Grūtupa vērtējumiem atskaites sistēmā „ļaunais – labais", galveno uzmanību fokusējot uz mēģinājumiem izskaidrot viņa daudzpusīgās aktivitātes un skaidri apzinoties, ka arī šāda pieeja tomēr nevar rezultēties kaut kādā visuaptverošā patiesībā. Grūtups ir bijis un arī turpmāk paliks pilnībā neizprats noslēpums. Arī šīs grāmatas autoram. Kaut vai tāpēc vien, ka sadarbība ar grāmatas galveno varoni pārtrūka jau pēc dažām tikšanās reizēm.
Grāmata sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā galvenokārt tiek „zīmēts" Andra Grūtupa sociālpsiholoģiskais portrets, aprakstīta viņa meistarīgi īstenotā uzdrošināšanās juridiskajā un rakstniecības jomā, kā arī raksturoti grāmatas galvenā varoņa sociāli politiskie uzskati, viņa sabiedriskās domas veidotāja talants. Grāmatas otro daļu veido nozīmīgākās un nereti arī skandalozākās Andra Grūtupa intervijas, juridisko un dokumentālajai prozai veltīto grāmatu fragmenti.
