Latvijas starptautiskās de jure atzīšanas dienā 26. janvārī plkst. 13:00 Jaunās pils konferenču zālē tikšanās ar izstādes autoriem, sabiedrībā pazīstamiem Latvijas neatkarības vēstures pētniekiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentu, akadēmiķi Tālavu Jundzi un ilggadējo Eiropas Komisijas darbinieku, filozofijas zinātņu doktoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas Stratēģisko pētījumu centra pētnieku Eduardu Bruno Deksni.
Pirms 92 gadiem, 1921. gada 26. janvārī Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meirovicam un toreizējiem Latvijas diplomātiem izdevās iegūt Latvijai starptautiski atzītas valsts statusu, mainot pirmskara Eiropas lielvalstu priekšstatus par Latviju. Arī toreiz neatlaidīgu informatīvo darbu paveica Francijā un citās valstīs dzīvojošie latvieši, nesot vēstījumu par Latviju kā valsti, kas nobriedusi starptautiskajam politiskajam līmenim.
Piecdesmit padomju okupācijas gadus (1940 - 1991) latviešu diplomāti ārzemēs nenogurstoši atgādināja pasaulei par Latvijas esamību un aizstāvēja tās intereses. 1940. gadā daudzas valstis neatzina notikušo Latvijas aneksiju un saskaņā ar starptautisko tiesību normām, Latvijas Republika pastāvēja de jure. Latvijas Republikas diplomātiskais dienests ārzemēs pastāvēja līdz valsts neatkarības atjaunošanai un to vadīja pārstāvniecību vadītāji Londonā un Vašingtonā.
Pēc Otrā pasaules kara no Latvijas bēgļu gaitās devās ap 150 000 iedzīvotāju. Jaunajās mītnes zemēs Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Francijā un daudz kur citur trimdinieki veidoja savas organizācijas, kuras gādāja par kultūras un sabiedrisko dzīvi, izvērsa aktīvu politisko darbību ar mērķi panākt Latvijas un citu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Trimdinieki vērsa rietumu politiķu un sabiedrības uzmanību uz komunistu vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs, turpinot atgādināt, ka tās tikušas nelikumīgi okupētas. Starp daudzajām trimdas politiskajām akcijām mītnes zemju publiskajā telpā dažas iespējams izdalīt kā īpaši redzamas. Četrām nozīmīgākajām veltīta šī izstāde.
- Pirmais Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Berlīnē 1968. gadā.
- Politiskās akcijas pret Austrālijas valdības 1974. gada lēmumu atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS.
- Latviešu trimdas akcijas Eiropas drošības un sadarbības apspriedes kontekstā (1972–1985).
- Baltijas brīvības un miera kuģis 1985. gadā.
Izstādi sagatavoja Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar tās Konsultatīvo padomi trimdas jautājumos. Izstādes tapšanā aktīvi piedalījušies padomes locekļi: Tālavs Jundzis, Oļģerts Pavlovskis, Eduards Bruno Deksnis, Uldis Grava, Kārlis Kangeris, Guntis Bērziņš, Valters Nollendorfs. Izstādes tapšanā palīdzējuši: Māris Graudiņš, Ģirts Zēgners, Valdis Pavlovskis, Valda Liepiņa, Uģis Bērziņš, Vilma Teness, Mudīte Krasts, Jānis Pāvuls, Vilis Krādziņš, Kristīne Beķere.
Izstādē izmantoti materiāli no Austrālijas nacionālā arhīva, Jaunzēlandes nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālā arhīva. Izstādes māksliniece noformētāja Ieva Lapiņa.
Izstāde Cēsu Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 10. februārim.