Mūsu gadsimta vispersoniskākā lietiņa – mobilais telefons – ir šī neparasti valdzinošā stāsta centrā. Uz mirkli iztēlojieties, ka jūsu telefons ar visām ikdienā sakrātajām fotogrāfijām, īsziņām, mūzikas ierakstiem un pārējo nokļuvis svešās rokās. Jums nav nekā slēpjama? It kā jau nav, tomēr neviens no mums nevēlētos visus savus mazos, savdabīgos noslēpumus atklāt ziņkārīgam svešiniekam...
Ņujorkas Džona F. Kenedija Starptautiskajā lidostā nejauši saskrienas floriste Medlina un restorāna īpašnieks Džonatans. Saskrienas tik pamatīgi, ka pa gaisu aizlido it viss, kas abiem bijis rokās. Uzlasot savas mantas un kašķīgi izskaidrojoties, ne viens, ne otrs nepamana, ka nejauši apmainījušies telefoniem; tas noskaidrojas tikai tad, kad Medlina jau ir Parīzē, bet Džonatans – Sanfrancisko. Lai gan viņi nemaz nav patikuši viens otram, cilvēciskā ziņkārība ņem virsroku un Džonatans pamatīgi izpēta Medlinas dzīvi. Arī Medlina ļaujas kārdinājumam parakņāties Džonatana mobilajā. Viņi pat atbild uz zvaniem un pārsūta viens otram īsziņas. Drīz vien abiem ar to šķiet par maz, un viņi, izzinot otra noslēpumus, izmanto arī citas informācijas ieguves iespējas – atklājot arvien vairāk un vairāk, patiesi aizraujoties ar svešas dzīves pētīšanu.
Pārpratumu komēdija ātri vien kļūst par intriģējošu spriedzes romānu – un nē, tas nav par lūriķiem un izsekotājiem. Par ko tad? Par noslēpumiem, kas jāatšķetina, noslēpumiem, kas var pat apdraudēt dzīvību. Atklājas, ka varoņu ceļi jau reiz netieši ir krustojušies, turklāt iespējams, ka tieši Džonatans var palīdzēt atklāt vissvarīgāko noslēpumu. To, kura dēļ pirms dažiem gadiem sagruvusi Medlinas daudzsološā karjera, jaunā sieviete kļuvusi par floristi un apņēmusies, ka viņai nekad, nekad nebūs bērnu...
Gijoms Miso (1974) ir jaunais franču talants – viņa romāni izdoti jau 23 pasaules valstīs un pārdoti vairāk nekā 11 miljonos eksemplāru. Latviešu valodā izdots pirmo reizi.
No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.
Foto: Publicitātes foto