Ārpusē. Dace Lielā nekad nav aizrāvusies ar izstāžu nosaukumiem, tas pats jāsaka par viņas darbiem, tie parasti saņem ļoti skopu verbālo raksturojumu no autores. Un tā ir arī šoreiz.
Dace Lielā glezno ārpus pilsētas, ārpus Rīgas, tur prom – Siguldā, tik bīstami skaistā Latvijas vietā. Sarmas piekrituši koku zari, Gaujas atvari, kūstoši sniegi un saulrieti – viņa nebaidās ne no kā. Tāda viņa ir. Nekad Daci Lielo nav nodarbinājusi doma būt modernai, laikmetīgai, tas viņai nav licies interesanti – šķirstīt jaunākos žurnālus, lai sacerētu savas gleznas. Pašpietiekama ir gan viņa, gan glezniecība, kuras iespējas ir neizsmeļamas, tāpat kā horizonts nav sasniedzmas. Dace Lielā nekad sevi mākslā nav nodarbinājusi ar intelektuālu prātošanu, viņa tiecas arvien vairāk pie tās lielās vienkāršības, kurai piemīt mūžības valdzinājums. Ir sajūta, ka viņas lielākais, labākais sarunu biedrs ir daba, ar to ir panākta saskaņa, izpratne, uzticēšanās. Rezultāts – stipra, spēcīga glezniecība, kas brīžiem apbur ar profesionālo varēšanu un ar to mistisko, neizdibināmo, ko sauc par talantu. Dace Lielā it kā vienmēr ir bijusi ārpusē, nav burzmas, nav mākslinieku grupu vai sabiedriski aktīvo pulkam pierakstāma. Bet Daci Lielo vērtē, respektē visi tie, kas glezno vai centušies to darīt.
Ekspozīcijas favorīts ir darbs „Martā”, ar savu krāsu polifoniju, tonālajām attiecībām un trešo dimensiju, kuru atklāt plaknē māksliniecei padodas tik vienkārši, viegli, bez piepūles, bet, kas tā suģestē skatītāju.
Izstāde galerijā "Daugava", Alksnāja ielā 10/12, Rīgā, skatāma līdz 21.jūnijam.
Foto: Dace Lielā personālizstādes atklāšanā. Foto (c) Vanda Gluha
