Koraļļu rifs ir īsta valsts ar saviem likumiem un dzīves pamatiem, katram tā iemītniekam paredzēta sava loma. Jūras bruņrupucis Nerisa ir viedākais un vecākais rifa iedzīvotājs. Rifa iemītnieki vēršas pie viņa, lai lūgtu padomu, jo Nerisas ziņā ir vai visa jūra. Arī īstenībā bruņrupučiem piemīt daudz labu īpašību.
Čārlzam Darvinam nebija taisnība, bruņrupuči nav kurli. Nesen veiktie elektrofizioloģiskie bruņrupuču dzirdes pētījumi pierāda, ka tie lieliski dzird, īpaši zemas skaņas. Ūdens bruņrupučiem dzirde ir gandrīz tikpat smalka kā kaķiem. Dzirdēti stāsti par to, ka jūras bruņrupuči iziet krastā un ilgi un sērīgi dzied.
Bruņrupuči smalki reaģē uz balss intonāciju: ja ar bruņrupuci runā mīļi, tas izstiepj kaklu un klausās, ja kāds baras, tas noslēpjas bruņās.
Bruņrupučiem ir asa redze (vismaz nelielā attālumā), tie uztver gandrīz visu krāsu spektru, labi reaģē uz spilgtām krāsām – uz balto, sarkano, dzelteno. Tie nepievērš uzmanību zilajiem un violetajiem toņiem.
Bruņrupuču dzīvē liela nozīme ir ožai – ar tās palīdzību bruņrupuči ne vien atrod barību, bet arī sazinās ar sugas brāļiem un pat orientējas vidē.
Zinātnieki veikuši interesantu eksperimentu: dažādiem dzīvniekiem priekšā nolika barību, pēc tam to pārvietoja pa īpašu sliedi un piepeši nolaida priekškaru. Zvēriem bija jāizdomā, kur palicis ēdamais. Ne visiem tas izdevās. Baloži un lauka peles netika galā. Palikuši bez barības, truši lēkāja šurp turp. Vistas meklēja nupat knābātos graudus tur, kur tie bija pazuduši. Pīles mazliet pameklēja ēdamo un centās tikt tam klāt caur koka aizslietni, nesaprazdamas, ka tas nav iespējams. Bruņrupuči gāja gar aizslietni, aizgāja aiz tā un mierīgi turpināja brokastis.
Burvīgie un gudrie koraļļu rifa bruņrupuči Latvijas kinoteātros būs redzami no 14. jūnija.