Trešdiena, 27.Maijs 2020. » Vārdadienas svin: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris;

Izvirzīti Purvīša balvas 2013. gada 2. ceturkšņa nominanti

Easyget.lv, 19.07.2013. 17:22

Purvīša balvai 2013. gada otrajā ceturksnī nominēti Ivars Drulle, Aleksejs Naumovs un Māris Maskalāns
Izvirzīti Purvīša balvas 2013. gada 2. ceturkšņa nominanti

Izvērtējot 2013. gada otrā ceturkšņa (aprīlis – jūnijs) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi trīs autorus - Ivaru Drulli, Alekseju Naumovu un Māri Maskalānu, informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

Ivars Drulle nominēts par darbu „Un tomēr viņi visi ir savienoti...” izstādes „Vasaras lasījumi” ietvaros Mākslas festivālā „Cēsis 2013” (28.06.–31.07.2013).

„Instalācijas „Un tomēr viņi visi ir savienoti…” stāstā tiek vēstīts par kādu vīru, kas izveidojis savu visai ezotērisku teoriju par pasaules neredzamo procesu vienotā tīklojumā saturošiem mikroorganismiem. Šis science fiction žanrā veidotais konceptuālais darbs norāda uz pēdējos trīsdesmit gados pasaulē radītām teorijām, kurās iemīļota nu jau plaši akceptētā atziņa, ka cilvēka zināšanas par realitāti ir visai ierobežotas. Zinātnieki attīsta eksperimentālā ceļā nepārbaudāmas teorijas, kas apelē pie teorētiskās fizikas kvantu pētījumiem. Smalko pasauļu pastāvēšana, daudzpasauļu eksistence, hologrāfiskais visums, integrālā teorija un daudzas citas kvantu misticisma garā radītas teorijas šodien ir aizraujoša viela tiem, kurus neapmierina materiālistiski un racionāli realitātes skaidrojumi,” paskaidro mākslas zinātniece Elita Ansone.

„Darbs iekustina savdabīgu „ticēt/neticēt” svārstu, atstājot pamatīgu pēcgaršu un nedodot galīgu atbildi, kādu nav arī daudzās dzīves jomās, līdz ar ko atliek paļauties vien uz pieņēmumiem. Novatorisks veikums arī Drulles iepriekšējo projektu kontekstā, pārejot no reālu faktu iemiesošanas trīsdimensiju skulptūriņās uz multimediālu fikcijas dokumentāciju,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece Stella Pelše.

Aleksejs Naumovs nominēts par gleznām „Jumti Sicīlijā. Triptihs”, „Rīga. Lāčplēša un Skolas ielas stūris”, „Parīze II”, „Krīpēni I” un „Pekina. Sarkanais mūris” izstādē „Pasaules pilsētas” Valmieras muzeja izstāžu namā (05.04.–04.05.2013).

„Alekseja Naumova glezniecība ir veikla un ekspresīva. Viņa gleznas ir privātas dienasgrāmatas piezīmes. Taču kā katra dienasgrāmata arī autora vizuālie pieraksti paredz trešo personu lietojumu. Mākslinieks konsekventi glezno ainavas, precīzi tverot vietas enerģētiku. Caur izmeklētu krāsas lietojumu Naumovs nodod mums konkrētās vietas psiholoģisko noskaņu. Viņa glezniecība ir emocionāli spēcīga un reizē dekoratīva. Mākslinieks lielākoties glezno plenērā, izmantojot a la prima paņēmienu, kas ļauj fiksēt unikālas, neatkārtojamas krāsu attiecības. Tāpēc viņa jumti Sicīlijā ir izdeguši, bet krāsu spožums liek tiem no jauna uzmirdzēt,” izvēli pamato mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.

Māris Maskalāns nominēts par personālizstādi „Nagļi. LV–4631” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (27.04.–26.05.2013).

„Izstāde ir rezultāts vairāku gadu (2009–2012) darbam, kas radies speciālās ekspedīcijās, dokumentējot Nagļu un kaimiņu ciemu iedzīvotājus. Nominācija par „tīru”, profesionālu fotogrāfa darbu, kur spilgti atklājas cilvēku raksturi. Fotogrāfs ir izvairījies no jebkura fona kā ilustratīvas piedevas, koncentrējoties uz personību atklāsmi,” izvēli skaidro mākslas eksperte Astrīda Rogule.

„Autora debija fotogrāfijas laukā uzrunā ar izteikti antropocentrisku jeb cilvēka personībā centrētu pieeju bez liekvārdīgiem atribūtiem. Tā vietā sniegti komentāri, kas konkretizē fotogrāfa un fotografējamā sastapšanās apstākļus. Nolasāmo emociju gammā daudzkārt izceļama vitalitāte un optimisms, kuram, spriežot gan pēc vizuālā tēla, gan rakstītās informācijas, ir maz iemeslu; tas var likt skatītājam citādi paraudzīties arī uz savām (pseido)problēmām. Portretētie cilvēki nekādi neizstāsta par sevi „visu”, atgādinot, ka tas nav iespējams arī dzīvē un pat vistuvākajās attiecībās, kā arī aicinot vingrināt nereti noplicinātās empātijas un iztēles spējas,” papildina Stella Pelše.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”. Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Vairāk: www.lnmm.lv, www.purvisabalva.lv

Foto: Ivara Drulles instalācija „Un tomēr viņi visi ir savienoti...” izstādes „Vasaras lasījumi” ietvaros Mākslas festivālā „Cēsis 2013”. Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2020
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV