Programmā:
- literatūrzinātnieka Jāņa Zālīša stāstījums „Vēja ziedu prototipi un tapšanas motīvi”;
- Jāņa Jaunsudrabiņa un Māra Salēja satikšanās dzejā;
- Imanta Zemzara muzikālas vīzijas „Vēja ziedi”; atskaņojumā piedalās Ieva Parša (mecosoprāns), Jānis Kurševs (tenors), Māris Jēkabsons (baritons), Imants Zemzaris (klavieres), Arvīds Zvagulis (vijole);
- tikšanās ar Akurateru dzimtu.
Rakstnieka jubilejas pasākums tiek veidots kā Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja „Riekstiņi” un Jāņa Akuratera muzeja kopprojekts – reizē ar Jāņa Jaunsudrabiņa dzimšanas dienas svinībām notiks arī Akurateru dzimtas saiets.
Imanta Zemzara muzikālo vīziju „Vēja ziedi” tapšanu ir iedvesmojusi Jāņa Jaunsudrabiņa daiļrade – dzeja un stāsts „Vēja ziedi”. Skaņdarbu veido muzikālās miniatūras, dueti un solodziesmas, kurās savdabīgi atdzīvināta Rasmas, Spodra un Jāņa mīlestības jūtu poētiskā pasaule, liktens nenovēršamība un Jāņa Jaunsudrabiņa literāro darbu impresionistiskā tēlainība.
Par stāstu literatūrzinātniece Vera Vāvere raksta: „Rasmas un Spodra mīlas stāsta pēkšņais un nežēlīgais atrisinājums neizskan drūmi traģiskos toņos, drīzāk tā ir dziļa nopūta par skaisto sapni, pēc kura, kā jau pēc sapņa, nāk skaudra atmoda. Stāstā iezīmējas daudzas būtiskas J. Jaunsudrabiņa tēlojuma īpatnības – stila vienkāršība un plastiskums, gleznainība, krāsu zaigojums. Viņa vēstījumā nav tendences, nav samākslotības, viss tikpat vienkāršs un tikpat sarežģīts kā pati dzīve.”
2003. gadā Imanta Zemzara muzikālo vīziju pirmatskaņojums notika Rīgā, Jāņa Akuratera muzejā. Tagad, pēc desmit gadiem, skanēs šī skaņdarba atskaņojuma atjauninājums.
Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Akuraters bija ne tikai kolēģi, bet arī labi draugi, kurus saistīja kopīgas intereses. Atmiņās par Akurateru Jaunsudrabiņš raksta: „Vai tā bija Grīziņkalna apkārtne, vai tas bija cietuma un trimdas laiks še un tur, Burtnieku pils, Seces Birznieki vai Torņakalns, dzejnieka pēdējā mītne šai saulē, – visur ir palaisti skaisti brīži tuvībā un auglīgās pārrunās, jo sevišķi par mākslu.” Jānis Jaunsudrabiņš arī rakstījis, ka tieši Jānis Akuraters bijis tas, kurš rosinājis viņu kā jauno gleznotāju, vairāk pievērsties rakstniecībai, saskatot un novērtējot viņa īpašo stāstītāja talantu un „līdz ar pamudinājumiem viņš deva vietu savā žurnālā „Pret Sauli” manām pirmajām skicēm; ar tām es iegāju literatūrā, tās nolīdzināja ceļu maniem „Vēja ziediem” uz Rūdolfu Blaumani.”
Ilgstoša un savstarpēji iedvesmojoša sadarbība izveidojusies arī starp abu rakstnieku muzejiem. Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs vairakkārt kopā ar Neretas vidusskolas audzēkņiem ir viesojies Jāņa Akuratera muzejā. 2011. gadā kā īpašs notikums bija Jaunsudrabiņa muzeja uz Rīgu atvestais pasākums „Baltā mūžība”. Šogad savukārt Jāņa Akuratera muzejs viesosies „Riekstiņos” ar pasākumu „Vēja ziedu zīmē” un pulcēs Jāņa Akuratera dzimtu.
Plkst. 13.00 notiks piemiņas brīdis Ķišku kapsētā.