Ceturtdiena, 06.Augusts 2020. » Vārdadienas svin: Aisma, Askolds;

Artūra Bērziņa darbā Māris Šveiduks iejūtas Lāčplēša tēlā

Easyget.lv, 11.11.2013. 12:51

Lāčplēša un Melnā Bruņinieka divkauja ļauj ielūkoties mākslinieka Artūra Bērziņa latviskajam romantismam veltītajādarbu ciklā
Artūra Bērziņa darbā Māris Šveiduks iejūtas Lāčplēša tēlā

Latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvis Artūrs Bērziņš, kuru amerikāņu mākslas žurnāls „Weirdworm” ierindojis pasaules pēdējo 100 gadu savdabīgāko mākslinieku topa sestajā vietā, Lāčplēša dienā nolēmis padalīties ar vienu no sava topošā Latviskā romantisma cikla svaigākajiem darbiem, kurā Lāčplēša lomā iejuties pasaules čempions fitnesā, 2001. gada Baltijas Robinsons, NABBA Latvia prezidents un fitnesa kluba „Lāčplēsis” vadītājs Māris Šveiduks.

Artūra Bērziņa attēlotajā Andreja Pumpura eposa fināla ainā ir jūtamas paralēles ar popkultūras spilgtāko simbolu - filmu „Zvaigžņu Kari”/ „Star Wars”. Lāčplēša un Melnā Bruņinieka divkaujā var nolasīt citātu no Lūka Skaivolkera un „starpgalaktiskā melnā bruņinieka” Dārta Veidera pēdējās cīņas ainas.

Autors darba koncepciju traktē kā piemēru tam, kā kaut ko kaitīgu var pakārtot sev par labu. „Masu kultūrai noteikti ir daudz pozitīvu iezīmju, bet nevar noliegt arī to, ka tas ir viens no rīkiem, ar kuriem mūs visus pamazām pataisa par viendabīgu, viegli manipulējamu patērētāju biomasu. Tā izklaidē un iegremdē brīnišķīgajā sapņojumu anestēzijā, lai neatliek laika domāt līdzi tam, kas notiek ar mums un mums apkārt. Lai mēs aizmirstam par pārdomām par to, kas mēs esam un ko šeit darām. Bet, no citas puses, ja situācija ir tāda, kāda tā ir, un vairums jauniešu un pusaudžu labāk orientējas šajā masu kultūrā, tad, izejot no dotajiem apstākļiem, kāpēc gan neizmantot to, pārcitējot un veidojot no tās dažādas parafrāzes ar klasiskajām, t.s. „mūžīgajām” vērtībām, lai pasniegt šīs vērtības no negaidīta, nepierasta leņķa? Lai caur popkultūras strāvojumu pievērst uzmanību klasiskajam, atgādināt par saknēm. Lai parādās iespēja uzsākt sarunu par to, no kurienes mēs nākam, kāpēc nonācām tieši šajā vietā un uz kurieni ved mūsu ceļš?,” jautā mākslinieks. „Lāčplēša tēma ir pārlaicīga, neskatoties uz mainīgo apkārtējo formu. Tautas kolektīvā bezapziņa un tās tēli – Melnie Bruņinieki, Kangari, Spīdolas, Lāčplēši un Lamdotas – tie nav tikai teiku tēli. Viņu veidoli mainās, izskats pakārtots laikmeta modei, arī šodien viņi dzīvo mums līdzās un darbojas tajā frontes līnijā, kura mums nav saskatāma, kaut gan mēs paši nemanot esam tajā iesaistīti. Tādēļ kultūra ir brilles, kas mums palīdz saskatīt kopskatu,” saka Artūrs Bērziņš.

Stāstot par savas topošās eļļas gleznu un mediju mākslas izstādes koncepciju, autors solās palikt sev uzticīgs postmodernās pieejas un klasiskās estētikas apvienošanā, bet darbu tēlu valoda šoreiz būs instruments, ar kuru operēt Latviskā gara un tautas egregora atveidu meklējumos. „Globālās integrācijas kontekstā ir sava vieta bažām par mūsu identitātes entropiju, tādēļ vēsturiski etniskās vērtības, kas mums atgādina par savas „cilts individualitāti”, savu identitāti, - šīs vērtības mums pastāvīgi jāuztur formā. Un kas man personīgi šķiet svarīgi, tās ne tikai jātur kanonu atvilktnēs, bet laiku pa laikam jākrata nost putekļi un jāļauj tām funkcionēt arī alternatīvajos veidos, kas būtu aktuāli šeit un tagad,” pārliecināts mākslinieks.

Foto: Artūrs Bērziņš „Lāčplēsis pret Melno bruņinieku”. Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2020
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV