Jaunākā muzeja izstāde „Sadzejotā valsts”, kas atvērta no 14. novembra, ir īpašs muzeja veltījums Latvijas Republikai 95. gadadienā. Izstāde vēsta par rakstniecības īpašo lomu Latvijas valsts tapšanā un izveidē, dažādos laikos uzturot valstiskuma apziņu. Katrai tautai, arī valstij ir savs kanonizētais stāsts par tās rašanos, varonību un uzvarām – iedvesmojošs, vienojošs un patiess. Mūsējais stāstāms galvenokārt dzejā, kas paaudzēs zināma un turpināma.
Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdona tekstos apmeklētāji var izlasīt prasību pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas „Mūžības skartie” manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20. gs. 20./30. gados, kad par pašapziņas nesēju kļūst zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj lasītājam aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei.
Savukārt RMM Baumaņu Kārļa zāle veltīta īpašam priekšmetam – klavierēm, kas piederējušas Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju! autoram Baumaņu Kārlim. Šī izstāde ir stāsts par laiku, kad Latvijas valsts vēl bija tikai nākotnes ideja, bet dziesma, kam bija lemts kļūt par šīs valsts himnu, jau bija sacerēta. Tas ir stāsts arī par to, cik liela loma latviešu tautas pašapziņas veidošanā bija dziesmai un mūzikai, jo zem Dziesmu svētku karogiem latvieši vienmēr ir drīkstējuši pulcēties un dziedāt. Un tas ir stāsts par cenzūru – reti šķirstītu lappusi Latvijas himnas vēsturē.
18. novembrī muzejs strādā no plkst.11:00 līdz 18:00.
