Šo gadu Latvijā aizvadām dzejnieku zīmē. Mums nozīmīgu dzejnieku zīmē – maijs bija Imanta Ziedoņa mēnesis, novembris rit ar Ojāra Vācieša vārdu. Septembrī svinējām kārtējās Dzejas dienas, nu jau 48. pēc kārtas, – ja palūkojamies tik senā pagātnē, tad nākas atcerēties, ka tieši Raiņa 100. dzimšanas diena izprovocēja Dzejas dienu aizsākumu Latvijā.
Stāvot uz Raiņa un Aspazijas simtpiecdesmigades sliekšņa, uzsākta abu dzejnieku savstarpējās sarakstes publicēšanu Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā http://www.memorialiemuzeji.lv, informē apvienības pārstāve Sandra Zobena.
Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē glabājas apjomīga Raiņa un Aspazijas kolekcija – vairāk nekā 45 000 vienību, tai skaitā korespondence – gandrīz 14 420 vienību. Abu dzejnieku savstarpējo saraksti, iekļaujot tajā arī dažādos avotos publicēto epistulāro materiālu, kuru oriģināli nav saglabājušies, veido vairāk nekā 2500 vēstuļu latviešu, vācu un krievu valodā. 2009. gadā šī divu pasaules mēroga radošu personību savstarpējā korespondence tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Raiņa un Aspazijas sarakste aizsākusies 1894. gada februārī un ilgusi līdz Raiņa nāvei 1929. gadā.
Sākotnēji tiek piedāvātas pirmās 53 abu dzejnieku vēstules, kas tapušas laikā no 1894. gada februāra līdz 1897. gada jūnijam, un Dr. philol. Jāņa Zālīša komentārus. Vēstuļu kopu un Jāņa Zālīša ievadapceri lasiet mājas lapas sadaļā Muzeja raksti – skatiet plauktiņu „Sarakste”.
Foto: Aspazijas vēstule Rainim, RTMM 15617. Publicitātes foto
