Sestdiena, 21.Septembris 2019. » Vārdadienas svin: Matīss, Modris, Mariss;

Zināmi nākamie Purvīša balvas nominanti

Easyget.lv, 14.01.2014. 14:37

Purvīša balvai 2013. gada ceturtajā ceturksnī nominēti Ivars Drulle, Ģirts Muižnieks, Ginters Krumholcs, Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs
Zināmi nākamie Purvīša balvas nominanti

Izvērtējot 2013. gada ceturtā ceturkšņa (oktobris–decembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi četrus māksliniekus/ mākslinieku grupas:

Ivaru Drulli par personālizstādi „Jums tūlīt atlaidīs” galerijā „Alma”, īpaši izceļot darbu „Dainu skapis” (22.11.2013–24.01.2014).

„Ivara Drulles „Dainu skapis” ir nekomplimentārs mūsdienu Latvijas sabiedrības portrets. Šajā ārēji amatnieciski nostrādātajā objektā apkopotas divdesmit septiņas epizodes, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju garīgo stāvokli. Autora izmantotais mākslinieciskais paņēmiens – uzšķērstā anonimitāte – kopumā rada nepievilcīgu un biedējošu priekšstatu par lokālo sabiedrību. Šis darbs kā seismogrāfs precīzi reģistrē mūsu vides mentālās svārstības – to, kas paliek, kad maskas tiek noņemtas, ko meklē cilvēks mūsdienu Latvijā,” uzskata mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.

„Stāsts, kas veidots no reāliem stāstiem. Cilvēku dvēseles mehānika atkailinātā veidā. Paslēpta vientulība. Šī eleganti un meistariski izveidotā izstāde, manuprāt, ir par ļoti svarīgu tematu – mēroga trūkumu apkārtējā dzīvē,” papildina mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs.

Ģirtu Muižnieku par personālizstādi „5.7.32.34” Mūkusalas Mākslas salonā (04.12.2013–18.01.2014).

„Uzskatu, ka viņa mākslā ir akumulētas un jaunākajā izstādē spilgtā, radošā veidā attīstītas būtiskas tradīcijas, kas veido mūsu modernitāti. Tā ir plašāka problemātika, kas ietver arī sociālus modeļus, ne tikai mākslas aspektus, un tas ir nopietni apspriežams un izvērtējams, jo kultūru rada kultāra. Tas padara ļoti interesantu šo koloristiski izsmalcināto, aristokrātiskumā iekapsulēto un utopiski sensitīvo glezniecību,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

Ginteru Krumholcu par personālizstādi „Kāpēc tu mani nepamodināji?” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (15.11.–08.12.2013).

„Nāves un nekrofilas uzmanības klātbūtne Krumholca darbos kļūst nepatīkama tieši tik tālu, lai mazliet aizskartu, mazliet liktu domāt un mazliet atgādinātu pastaigu kādā Parīzes kapsētā. Aizdomas, ka tā ir cilvēka rokas neaizskarta matērija un ka tās raupjums liecina par piespiedu sastingumu kādas lielas dabas kataklizmas rezultātā, kā arī baismā nojauta, ka ikkatra apturēta lieta satur savu daļu realitātes kiča, ir šo darbu iedarbīgais rezultāts. Turpretī, šķiet, pašam autoram šis stilizētais tiešums ir metode. Metode, lai vismaz kaut kā mēģinātu domāt par visa – sevi ieskaitot – beigšanos,” pauž savu viedokli kinorežisors Dāvis Sīmanis.

„Mīlestība, nāve, mirkļa nozīme, apstākļu sakritība – tas viss ir šeit,” rezumē Sergejs Timofejevs.

Kristapu Ģelzi un Ģirtu Bišu par darbu „Kancele” Rīgas Doma dārzā (24.10.–24.11.2013).

"Mākslinieka Kristapa Ģelža un komponista Ģirta Biša multimediālo objektu „Kancele” veido septiņu metru augstumā uzstādīts apgaismes stabs ar ventilatoru apgaismes ķermeņa vietā. Tas piedāvā atlaist grēkus. Apmeklētājs, nosūtot savu grēksūdzi īsziņas veidā, saņem grēku atlaišanu, ko apliecina Ģirta Biša vokālā skaņdarba atskanēšana, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus Kristus Kalna sprediķa, kurā cita starpā mēs tiekam mācīti, kā pareizi lūgt Dievu. Ventilators šeit izmantots kā mūžības – perpetuum mobile – simbols. Šis darbs ir skaudra metafora par nepārejošo cilvēka niecības sajūtu Dieva valstības priekšā!” stāsta mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja septiņus vizuālās mākslas notikumus, līdzās iepriekš minētajiem izskatot Artura Bērziņa personālizstādi „Prāta darbi” Rīgas Mākslas telpas Intro zālē (08.11.–08.12.2013); Pauļa Liepas personālizstādi „Dienas kārtība” Mūkusalas Mākslas salonā (05.12.2013–18.01.2014); Maijas Kurševas personālizstādi „Seriāls” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (09.10.–17.11.2013).

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.

Foto: Ģirts Muižnieks. Darbs no personālizstādes „5.7.32.34” Mūkusalas Mākslas salonā. Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV