Jānis Jurkāns literatūrā ienāk 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē un sākotnēji turpina latviešu dramaturģijas reālistisko tradīciju, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo dramaturgu paaudzi (Gunārs Priede, Harijs Gulbis, Pauls Putniņš), piedāvā atšķirīgu skatu uz realitāti un, tēlodams sadzīviski konkrētu, neizskaistinātu vidi un psiholoģiski pamatotus raksturus, savās labākajās lugās spēj radīt piesātinātu, nosacītu atmosfēru, kur nozīme ir ne tikai vārdiem vai lietām, bet arī noskaņām, simboliskiem tēliem, skaņām.
21. gadsimta sākumā Jānis Jurkāns pievērsies komēdijas formai, konsekventi izmantojot zemās komikas paņēmienus. Piemēram, „tautas farss” „Ak, nauda, naudiņa!” un „skatuves blurstiķis” „Vistas” (teātrī ar nosaukumiem „Dzīvīte, dzīvīte” un „Ku-kū”) ar turpinājumu „Dzīvīte, dzīvīte”. Maz zināms vai piemirsies fakts – Jānis Jurkāns ir scenārija autors pirmā latviešu televīzijas seriāla „Dzīvoklis” desmit sērijām. 2004. gadā nāk klajā viņa pirmais romāns jauniešiem „Nirējs”, par ko autors saņem Gada balvu literatūrā bērniem.
„Katra Jāņa Jurkāna lugas persona ir viena viņa dzīves uztveres līnija, kura ir patstāvīga un bagāta. Viņa cilvēki nav melni vai balti, nav pelēki – tie ir melnbalti, vai baltmelni. Arī dzīvē taču blakus allaž pastāv vairākas taisnības, pārliecības un patiesības,” iznākot Jurkāna lugu izlasei „Viņš taču ir muļķis”, raksta Ingmārs Čaklais.
Jurkāns rakstījis arī dziesmu tekstus un mūziku vairākiem savu lugu iestudējumiem, un pats bieži uzsvēris mūzikas nozīmi lugu tapšanā.
29. janvāra vakarā sarunā ar Jāni Zālīti autors stāstīs gan par jaunāko, vēl nepublicēto un neiestudēto lugu „Līgo”, kā arī par lugu, kurai nosaukums vēl nav atrasts, bet tā būs par jauniem cilvēkiem un viņu valodu.
Jānis Jurkāns arī dziedās – gan savas, gan citu autoru dziesmas.