2014. gads ir Leļļu teātra 70 gadu jubilejas gads. Tas ir teātris, ar kuru pamatoti lepojamies, turklāt ne katras Eiropas valsts teātru arsenālā tāds ir. Mākslinieks Pāvils Šenhofs (1924–2011) Latvijas Leļļu teātra vēsturi veidojis gandrīz visā tās garumā — 64 gadus. .
„Nav vienkārši uzrakstīt par cilvēku, kurš savā darba mūžā iespējis izdarīt tik daudz, cik dažs labs arī divos mūžos nepaveiktu,” grāmatu sāk tās autors Aldis Linē. Pāvils Šenhofs veidojis vairāk nekā 300 scenogrāfiju visos Rīgas teātros un Operā, kā arī ārzemēs. Ap 300 inscenējumu veicis Latvijas Leļļu teātrī vien, kur 1946. gadā Šenhofs uzsāka darbu kā scenogrāfs, bet 1950. gadā sāka pildīt galvenā mākslinieka pienākumus, ko turpināja līdz pat 2000. gadam. Tieši Pāvila Šenhofa vadībā 60. un 70. gados Valsts Leļļu teātris iemantoja milzu slavu un kļuva par vadošo savas jomas pārstāvi visā bijušās PSRS teritorijā, ar saviem mākslinieciski avangardiskajiem meklējumiem atstājot iespaidu uz sava laika leļļu mākslas sabiedrību. „Līdzās vārdiski izteiktajiem pagodinājumiem un oficiālajām atzinībām Pāvils Šenhofs noteikti būtu pelnījis vēl vienu titulu – Leļļu pasaules goda pilsonis. Viņš pats ir radījis šo pasauli – suverēnu, spilgtu, dzīvu, uzrunājošu un runājošu ar mums”, par mākslinieku saka Aldis Linē. Vairākas Šenhofa izrādes Leļļu teātrī skatāmas vēl joprojām, tai skaitā leģendārā sunīša Pifa piedzīvojumi, „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, „Lācītis sirsniņā” un citas.
Būdams ne vien Leļļu teātra galvenais mākslinieks, bet arī bērnu grāmatu ilustrators, Pāvils Šenhofs radījis daudzus bērnībā iemīļotus izrāžu un grāmatu varoņus. Daļai lasītāju grāmata noteikti būs atkalredzēšanās ar sen neredzētiem bērnības varoņiem, savukārt daļai tā būs iespēja iepazīt vēl neredzētu un nezināmu pasauli. Jāpiebilst, apkopotais ilustratīvais materiāls ir tiešām bagātīgs, un liela daļa līdz šim nekur nepublicēts. Tās ir izrāžu fotogrāfijas un plakāti, grāmatu ilustrācijas, kā arī krāšņas mākslinieka skices.
„Teātra izrādes notika durvju ailē uz manu nelielo istabu – tā bija skatuve, bet lielajā istabā sēdēja publika – visu izrādē aizņemto puiku vecāki. Spēlējām ēnu teātri: durvju ailē novilkām palagu, no manas istabas puses pagriezām pret to spilgtu lampu, bet lielajā istabā – „skatītāju zālē” bija tumšs. Viens zēns profilā sēdēja pie palaga, bet es biju dakteris – burvju mākslinieks. No aizstenderes vilku ārā dažādus priekšmetus. No skatītāju puses izskatījās, ka tie sēdošajam zēnam tiek vilkti ārā no mutes,”vēsta Pāvela Šenhofa atmiņas par kādu no bērnībā iestudētajām izrādēm. Tolaik jaunajam „režisoram” bija aptuveni 12 gadi.
Izdevums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Leļļu teātra atbalstu.
Grāmatu iegādāties var „Neputna galerijā” Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī interneta veikalā www.neputns.lv.
Interesenti aicināti apmeklēt arī Baltijas Grāmatu svētkus Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, kur 2. martā, plkst. 11.00 notiks diskusija par mākslinieku Pāvilu Šenhofu, Leļļu teātri un tā nozīmi Latvijas teātru vēsturē. Diskusijā piedalīsies grāmatas autors Aldis Linē, ilggadējā Latvijas Leļļu teātra aktrise un režisore Vija Blūzma un teātra kritiķe Rūta Petrauska.
Foto: Publicitātes foto