Pēcpusdienas programma, baudot patīkamu gaisotni 18. gadsimta Kolonnu zālē, pasākuma apmeklētājiem piedāvā gūt prieku no atraktīvas, piesātinātas informācijas un valdzinošu valša dejas priekšnesumu baudīšanas, ar iespēju pašiem apgūt dejas elementus, kā arī noslēgumā, saviesīgās sarunās, pārrunāt iespaidus.
Klausoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesores Ilmas Grauzdiņas lekciju „Valsis – triumfa gājienā cauri laikiem”, iepazīsim ne tikai valša raibo likteni un dažādo dabu, bet arī laikmetu un sabiedrību, kurā tas pamazām iekaroja savas pozīcijas, pārveidojot arī pašas sabiedrības uzskatus. Deja ar nosaukumu valsis (Walzer) parādījusies ap 1750.gadu Vācijā un Austrijā, bet tās saknes ir daudz senākas. Valsim ir veltīti pretrunīgi epiteti dažādos laikos – tas saukts par noslēpumainu, viltīgu, atbruņojošu, burvīgu, brīnišķīgi nepiedienīgu, bet nepārprotami valsis ir ieņēmis balles karaļa troni. Pianistes Anetes Ašmanes sniegumā varēs iepazīt valša dažādo dabu.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma glabātājas Ligitas Kalniņas stāstījums un praktiskā pielietojuma demonstrējums „Vēdekļa protokols un slepenās zīmes” atklās ne tikai daudz interesanta, bet, domājams, arī sniegs katrai dāmai un kungam noderīgu dzīvesziņu. Nelielais, burvības un noslēpumu pilnais priekšmets - vēdeklis kādreiz bija absolūti nepieciešams augstāko aprindu dzīvē. Vēdekļu modes uzplaukuma laiks bija 18. gadsimts. Vēdeklis kļuva par obligātu dāmu tualetes priekšmetu, bez kura nebija iedomājama dāmas parādīšanās augstākajā sabiedrībā. Vēdeklis dāmas rokās bija līdzdalībnieks visās ballēs, pieņemšanās, svētkos un ceremonijās. Vēdeklis it kā zaudēja savu tiešo uzdevumu – atvēsināt, bet kļuva par saziņas un koķetērijas ieroci. Māksla darboties ar vēdekli prasīja lielu veiklību, izdomu un prasmi.
„Valša virpulis” Valda Škutāna Deju skolas dejotāju priekšnesumā ikvienam dāvās jaunu enerģijas vilni, lai arī pēcāk paši ļautos valša dejas valdzinājumam, kā arī iespējai profesionāļu vadībā, apgūt valša pamatsoļus.
Noslēgumā – saviesīgas sarunas.
Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā būs veltīta muzeja 241. gadskārtai. Ieeja ar muzeja biļetēm.