Otrdiena, 26.Maijs 2020. » Vārdadienas svin: Varis, Eduards, Edvards;

Nedēļa pasaules vēsturē (31.marts – 6.aprīlis)

Jānis Šiliņš, 31.03.2008. 15:08

Šajā nedēļā cilvēce ir ieguvusi kaudzi ar dažādām noderīgām lietām: pirmo velosipēdu un pirmo veļas mazgājamo mašīnu; pirmo trolejbusu un pirmo mersedesu; šonedēļ ir risinājies pirmais deju maratons un Londonas cirkā pirmo reizi tika izmēģināta atrakcija ar cilvēka izšaušanu no lielgabala.
Nedēļa pasaules vēsturē (31.marts – 6.aprīlis)
1889.gada 31.martā cilvēce ieguva vienu no iespaidīgākajām inženiertehniskajām celtnēm – Eifeļa torni. Par tā nosaukumu jāpateicas talantīgajam franču tiltu būvniekam Gustavam Eifelim, kuram tika uzticēts radīt monumentu par godu Franču revolūcijas simtgadei veltītajai starptautiskajai izstādei Parīzē. Eifeļa darbu sarakstā jau atradās Brīvības statujas tērauda konstrukcijas izstrādāšana un nu viņš varēja ķerties klāt sava laika grandiozākajai celtnei. Divu gadu laikā, zaudējot tikai vienu bojā gājušu strādnieku, virs Parīzes izslējās diženākā tā laika cilvēku radītā konstrukcija – trīssimts metrus augstais tērauda tornis, kurš četrdesmit gadus spēja saglabāt augstuma rekordista titulu. 1889.gada 31.martā atklāšanas ceremonijas laikā Gustavs Eifelis ar vairākiem palīgiem salūta pavadībā uzslēja milzīgu Francijas karogu torņa virsotnē.

Vēl viens šīs nedēļas ieguvums ir Olimpiskās spēles. Pirmajām modernajām globālajām sporta sacensībām tika dots starts 1896.gada 6.aprīlī Atēnās. Sengrieķu reliģiskās spēles, kuras Romas impērijas laikā tika stipri komercializētas, tika atsāktas ar jaunu sparu. Pirmo moderno Olimpisko spēļu atklāšanā 280 sportistus no 13 valstīm sveica 60000 skatītāju. Starp dalībniekiem, līdzīgi kā senajā Grieķijā, nebija nevienas sievietes, toties iespēja piedalīties pirmajās atjaunotajās Olimpsikajās spēlēs tika dota vairākiem tūristiem, kuri vēlējās izmēģināt spēkus kādā no 43 disciplīnām. Par pirmo Olimpisko čempionu kļuva angļu trīssoļlēcējs Džeimss Konolijs, kura sasniegtais rezultāts bija 13,71 metrs. Ak, nabaga sengrieķi! Ko gan viņi teiktu par mūsdienu Olimpiskajām spēlēm, kuras notiek tālajā Ķīnā, turklāt ar korejiešu sieviešu galda tenisa komandas līdzdalību?

Iespējams, ka grieķi, kuri senajā pasaulē iemantojuši rūdītu pirātu slavu, būtu daudz labvēlīgāki pret dažiem citiem šīs nedēļas personāžiem. 1581.gada 4.aprīlī noslēdzās angļu pirāta Frensisa Dreika ceļojums apkārt Zemeslodei. Nekā cēla gan šajā pasākumā nebija – viņa mērķis bija apvienot patīkamo un lietderīgo vienā lielā veiksmīgā laupīšanā. Anglijas karaliene Elizabete I par šo ceļojumu Dreiku iesvētīja bruņinieku kārtā. Un kāpēc gan lai viņa to nedarītu, ja Dreiks ieradās Anglijā ar 600000 mārciņu (mūsdienu naudā to varētu pielīdzināt aptuveni pusmiljardam dolāru) vērtu laupījumu? Vēl viens slavens angļu pirāts Henrijs Morgans 1672.gada 4.aprīlī ar fregati “Welcome” no Jamaikas ieradās Anglijā. Morgana uzņemšana dzimtenē tik tiešām izrādījās laipna, pat neskatoties uz to, ka viņš tika apsūdzēts karaļa apvainošanā. Noziegums tika ātri aizmirsts un nežēlīgais pirāts vairākus gadus uzdzīvoja angļu augstākajā sabiedrībā. Tikai pēc viņa paša uzstājīgajiem lūgumiem sen aizmirstā lieta par karaļa apvainošanu tika vēlreiz izskatīta un Morgans rezultātā attaisnots. No garlaicīgās Londonas viņš atkal varēja atgriezties Jamaikā, šoreiz vicegubernatora amatā.

Neuztraucieties, neesmu aizmirsis, neesmu! Šonedēļ cilvēku suga svin vienu no diženākajām dienām – Muļķu dienu. Kur gan meklējami tās sākumi? Un vai vispār cilvēku muļķībai var būt sākums un gals? Pirmo aprīli pilnīgi noteikti atzīmēja vēl pirms “Kaukāza gūsteknes” pirmizrādes 1967.gada 1.aprīlī un pirms muļķīgā dolāra apzīmējuma “$” izgudrošanas 1778.gada 1.aprīlī. Dažkārt Muļķu dienas rašanos saista ar 1582.gada Franciju, kad tur tika veikta kalendāra reforma, pārejot no Jūlija uz Gregora kalendāru. Daži lēnīgākie Francijas iedzīvotāji nespēja izsekot straujajām izmaiņām un turpināja svinēt gada sākumu nevis 1.janvārī, bet marta beigās. Viņi arī kļuvuši par pirmajiem izjokošanas upuriem. Dažiem nelaimīgajiem francūžiem uz mugurām tika liktas papīra zivis un viņi apsaukāti par “aprīļa zivīm”. Droši vien mūsu ziemeļnieku mentalitātei daudz saprotamāki par dīvainajiem franču jokiem varētu būt skotu 18.gadsimtā izgudroto uzrakstu “kick me” („iesper man”) izvietošana uz svešu cilvēku mugurām.
Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2020
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV