Trešdiena, 27.Maijs 2020. » Vārdadienas svin: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris;

Nedēļa pasaules vēsturē (7.-13.aprīlis)

Jānis Šiliņš, 07.04.2008. 18:05 | komentāri (4)

ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera izprātotā domino teorija, pirmās dzīvnieku aizsardzības biedrības dibināšana 1866.gadā un Marka Tvena iegūtā tvaikoņa vadīšanas licence ir tie šīs nedēļas notikumi, kuri diemžēl nekādi neiekļaujas galvenajās šīs nedēļas vēsturiskajās aktualitātēs: reinkarnācijās, pilsoņu karos un Kosmosa iekarošanā.
Nedēļa pasaules vēsturē (7.-13.aprīlis)

Tātad visu pēc kārtas. 8.aprīlī visi mūsu planētas 350 miljoni budistu svin Gautama Budas dzimšanas dienu. Šis notikums ir ievērojams vismaz ar to, ka Gautamam izdevās piedzimt 563 gadus ātrāk par Jēzu Kristu. Šajā dienā, 8.aprīlī, Kapitalavastu valdnieka Šudhodana ģmenē, kura materiāli bija vairāk nekā labi nodrošināta, pasaulē nāca Sidhārtas princis Gautama. Gādīgie vecāki izmisīgi centušies viņu izolēt no ne visai pievilcīgās tā laika Indjas sociālās realitātes, cerībā ka dēls ar laiku kļūs par izcilu valdnieku. Tomēr kāda izbrauciena laikā princis redzējis sirmgalvi, slimnieku, līķi un askētu. Tā vietā, lai sāku lielos daudzumos lietot alkoholiskos dzērienus vai pievērstos izlaidīgai vēderdejotāju realitātes šovu vērošanai, šis notikums Gautamu pamudināja radīt reliģisku mācību, kuras atpazīstamākie jēdzieni ir nirvāna un renkarnācija.

Turpinot par budismu un nirvānu, 1994.gada 8.aprīlī savā mājā tika atrasts grupas „Nirvana” solista Kurta Kobeina līķis. Par spīti dažādām sazvērestības teorijām, diezgan ticama šķiet oficiālā versija par dziedātāja nāves apstākļiem – viņš esot izdarījis pašnāvību. Daudzi „Nirvanas” fani noticēja tieši šai versijai un daži no viņiem pat atkārtoja sava elka izdarības ar šaujamieročiem un savām galvām. Vairākums gan nolēma gaidīt Kobeina reinkarnāciju. Ļoti iespējams, ka daudzi amerikāņi gaida vēl kāda pazīstama cilvēka, bijušā ASV prezidenta Franklina Delano Rūzvelta pārdzimšanu, kurš aizgāja aizsaulē 1945.gada 12.aprīlī. Vīrs, ar kura pūlēm tika pārvarēta trīsdesmito gadu sākuma Lielā depresija un uzvarēts 2.Pasaules karš, daudziem jeņķu vēlētājiem mūsdienās varētu šķist labāka prezidenta kandidatūra par sievieti ar sliktu atmiņu un vēl sliktāku slāvu personvārdu izrunu.

Ar izrunas problēmām nāksies saskarties arī mums, ķeroties klāt pilsoņu karu tēmai. 1994.gada 7.aprīlī Ruandas bruņotie spēki nogalināja desmit beļģu miera uzturēšanas karavīrus, piespiežot starptautiskos spēkus izvākties no nelielās Āfrikas valsts un varētu netraucēti turpināties hutu cilts ekstrēmistu organizētais genocīds pret tutsi cilti. Iepriekšējā dienā tika notriekta Ruandas prezidenta Habjarimana lidmašīna un tas bija signāls slaktiņa sākumam. Dažu mēnešu laikā hutu cilts nogalināja gandrīz miljonu tutsi. Galu galā hutu piedzīvoja sakāvi pilsoņu karā, tomēr līdz tam viņu nīstā tutsi cilts bija zaudējusi 75% cilvēku.

Vēl viens asiņains pilsoņu karš sākās sākās 1861.gada 12.aprīlī un noslēdzās 1865.gada 9.aprīlī. Vēsturē tas palicis iemūžināt ar ASV Pilsoņu kara nosaukumu un tā atslēgvārdi varētu būt: ziemeļnieki, dienvidnieki, Linkolns un verdzības atcelšana. Ilgi briedušais konflikts starp vergu un plantatoru apdzīvotajiem denvidu štatiem un rūpnieciskajiem un afroamerikāņus mīlošajiem ziemeļu štatiem sākās ar dienvidnieku veiksmīgo uzbrukumu Fortsammerai. ASV Pilsoņu karu apvijušas daudzas leģendas un mīti. Piemēram, tas, ka afroamerikāņi karojuši vienīgi ziemeļnieku armijās. Lai cik tas pārsteidzoši nešķistu, daudziem darbs svaigā gaisā siltajos dienvidos šķita pievilcīgāks par verdzību aukstajās ziemeļu fabrikās.

Pilsoņu karš līdz šim ir bijis asiņainākais karš ASV vēsturē, tas prasīja 620000 karavīru un vēl daudzu civiliedzīvotāju dzīvības. Karš noslēdzās 1865.gada 9.aprīlī kad dienvidnieku komandieris ģenerālis Roberts Lī padevās ziemeļnieku ģenerālim Ulisam Grantam. Zaudētājs Lī sagaidīja dubļos notriepto Grantu saposies parādes formā un saņēma godpilnus padošanās noteikumus. Dienvidnieki varēja paturēt personīgos ieročus un zirgus, turklāt ziemeļnieki vēl kārtīgi pabaroja izbadējušos pretiniekus.

No brīža, kad Galileo Galilejs tika apvainots ķecerībā par savu maldīgo uzskatu, ka Zeme griežas ap Sauli, līdz dienai, kad pirmais cilvēks aplidoja apkārt Zemeslodei un varēja pārliecināties par Galileja uzskatu pareizību, pagāja tieši 348 gadi. 1633.gada 12.aprīlī pāvesta Urbana VIII uzdevumā tika sākta Galileja inkvizīcija, kuras rezultātā viņš tika pasludināts par ķeceri. 1959.gada 9.aprīlī viena no pasaules varenākajām ķeceru orgnizācijām NASA presi iepazīstināja ar pirmajiem amerikāņu astronautiem. Tomēr pirmais Kosmosā nonāca nevis amerikāņu, bet padomju ķeceris. 1961.gada 12.aprīlī Jurijs Gagarins ar kosmosa kuģi Vostok 1 deviņos un septiņās minūtēs pēc Maskavas laika startēja, lai dotos pirmajā cilvēka pilotētajā orbitālajā lidojumā apkārt mūsu planētai. Jau pēc nepilnām divām stundām Gagarins nolaidās netālu no Saratovas.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2020
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV