Trešdiena, 27.Maijs 2020. » Vārdadienas svin: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris;

Nedēļa pasaules vēsturē (12.-18.maijs)

Jānis Šiliņš, 12.05.2008. 18:25

Atentāts pret Jāni Pāvilu II, pirmais vakcinētais cilvēks, Luija XVI un Marijas Antuanetes kāzas – šī nedēļa pasaules vēsturē ir bijusi bagāta ar dažādiem skaiļiem un notikumiem. Šoreiz sīkāk aplūkosim izklaides industrijas panākumus, kādu asiņainu solījumu, kā arī nemierus Varšavā un Parīzē.
Bet sāksim ar Maiklu Džeksonu. Viņam bija nepieciešami tikai četrpadsmit gadi, lai atkārtotu sava tautieša Nila Armstronga veikumu, dodoties Mēness pastaigā. 1983.gada 16.maijā Džeksons pirmo reizi plaši demonstrēja slavenos “Mēness soļus” – ļoti dīvainas un nepraktiskas kāju kustības. Ja Ārmstronga panākums bija mazs solis cilvēkam, bet liels lēciens cilvēcei, tad šinī gadījumā viss bija otrādi – tas bija mazs solis cilvēcei, bet milzīgs lēciens pašam Maiklam Džeksonam. Drīz vien aizgrābtie Džeksona pielūdzēji viņu jau kronēja par popmūzikas karali. Diemžēl aizraušanās ar Mēness pastaigām nav nākušas par labu viņa veselībai un šobrīd Džeksons līdzinās nevis karalim, bet drīzāk ģenētiski modificētam citplanētietim.

Vēl viens izcils aizokeāna izklaides industrijas panākums bija 1929.gada 16.maijā ASV kinoakadēmijas organizētā pirmā Oskara balvu pasniegšana Rūzvelta viesnīcā Holivudā. Jāatzīmē, ka Akadēmija bija nodibināta jau divus gadus agrāk. Par labāko filmu, kā tas turpmāk bieži atkārtojies, tika atzīta tolaik dārgākā filma (tā varēja lepoties ar milzīgu divu miljonu dolāru budžetu), kara drāma “Spārni”. Savukārt Holivudas ne visai ieredzētajam Čārlijam Čaplinam tika atņemtas sākotnēji piešķirtās trīs nominācijas par filmu “Cirks” (labākais aktieris, labākais scenārijs, labākais komēdiju režisors) un rezultātā viņš saņēma tikai vienu Oskaru.

Turpinot par slavenībām, šonedēļ pieminama viena no slavenākajām Lielbritānijas premjera Vinstona Čērčila runām 1940.gada 13.maijā. Trīs dienas pēc kļūšanas par ministru kabineta vadītāju, Čērčils parlamentam paziņoja, ka viņš var piedāvāt vienīgi “asinis, smagu darbu, asaras un sviedrus.” Kādēļ tik dīvaina valdības programma? Nē, Lielbritāniju nebija skārusi šaušalīga 17% inflācija, bet gan sadursme ar Vācijas kara mašīnu kaujas laikā - 10.maijā vācieši bija sākuši iebrukumu Francijā un Beneluksa valstīs.

Čērčils savus solījumus izpildīja. Pēc pirmajām simts viņa valdības dienām “asinis un asaras” jau bija Lielbritānijas ikdiena – Francija jūnijā bija kapitulējusi un augustā sākās vācu aviācijas uzlidojumi Anglijai. Par Čērila solījumiem uzvarēt par katru cenu rūgti nācās maksāt ne tikai britiem. 1944.gada 18.maijā ģenerāļa Vladislava Andersa komandētās poļu vienības pēc smagām kaujām ieņēma bēdīgi slaveno benediktiešu klosteri Monte Kasīno Italijā. Tas bija vācu aizsardzības pozīciju balsts Romas tuvumā un visgrūtāk ieņemamā vieta visā Itālijas puszābakā, kurai angļi un amerikāņi vairakus mēnešus bija nesekmīgi uzbrukuši. Bet izšķirošajā uzbrukumā sabiedroto vadība, protams, sūtīja poļus.

Vārdu kombinācija 2.Pasaules karš un Polija atsauc atmiņā vēl kādu ne visai jauku pagātnes notikumu. 1943.gada 16.maijā tika pabeigta Varšavas geto sacelšanās apspiešana. Nacisti šajā dienā uzspridzināja geto pēdējo sinagogu un atlikušos iemītniekus pārsūtīja uz nāves nometnēm. Sacelšanās sākās 18.janvārī ar ebreju kaujinieku uzbrukumu vācu karavīriem, kuri bija ieradušies, lai uz Treblinkas koncentrācijas nometni aizvestu kārtējo geto iedzīvotāju grupu. 19.aprīlī Himlers pavēlēja likvidēt Varšavas geto, pasniedzot to Hitleram kā dzimšanas dienas dāvanu. Tomēr nacistiem bija nepieciešama nevis viena diena, bet gandrīz mēnesis, lai, izmantojot tankus un artilēriju, apspiestu ebreju kaujinieku pretestību.

Ja vieni nemieri 16.maijā beidzās, tad citi, ne mazāk slaveni, šajā dienā sākās. 1968.gada 16.maijā piecdesmit Francijas rūpnīcu strādnieki sāka streiku, atbalstot Parīzes studentu protestus. Jau desmit dienas studenti turpināja sadursmes ar policiju un būvēja uz ielām barikādes. Nemieri sasniedza kulmināciju 24.maijā, kad studenti ieņēma Parīzes biržu, pacēla virs tās sarkano karogu un mēģināja ēku aizdedzināt. Karstasinīgākie jaunieši aicināja uzsākt revolūciju, tomēr arodbiedrību vadība un komunisti šādu soli neatbalstīja. Turklāt Šarls de Golls draudēja izmantot armiju kārtības atjaunošanai, bet slaktiņu neviens nevēlējās.
Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2020
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV