Trešdiena, 27.Maijs 2020. » Vārdadienas svin: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris;

Nedēļa pasaules vēsturē (19.-25.maijs)

Jānis Šiliņš, 19.05.2008. 17:43

Šīs nedēļas vēsturiskajā apskatā jūs uzzināsiet par kniedējošiem latviešiem, nāvējošu ātrumu, hamburgeriem un dažiem Visuma noslēpumiem.
1873.gada 20.maiju varam atzīmēt kā dienu, kurā latvietis pirmo reizi būtiski ietekmējis cilvēces vēstures attīstību. Šajā dienā Nevadā dzīvojošais latviešu imigrants Jēkabs Dāvis nosūtīja vēstuli kādam vācu imigrantam Levī Strausam, kurā bija teikts: "Es sūtu Jums ar ekspres 2 gb. biksas. Kā jūs redzēs ­ vienas zilas un vienas šneiderētas no 10 unc buraudekla, kura esmu nopircis stipri daudz gabalu no jums un šneiderējis to par biksām. Tā musturs un to biksu noslēpums ir tās kniedas, ko es liek kabatās un kundes ir tik daudz, ka es nevar tās šneiderēt, cik ātri vajag. Es prasu par buraudekla 3 $ un par zilām 2.50 $ pārā".

Jēkabs Dāvis pārliecināja Strausu, ka nepieciešams patentēt viņa izgudrotās bikšu kniedes. Jēkabam, kurš pāri okeānam bija devies divdesmit divu gadu vecumā un bija cerējis nopelnīt ar zelta meklēšanu, trūka naudas sava izgudrojuma patentēšanai. Zeltu Dāvim neizdevās atrast, bet zirgu deķu šūdināšana nebija sevišķi ienesīgs rūpals. Toties bikšu kniedes izrādījās revolucionārs atklājums, pateicoties kuram pasaule iepazina gan džinsu bikses, gan uzņēmumu „Levis Strauss & Co”.

1899.gada 20.maijā tika arestēts pirmais neprātīgais autobraucējs, kura vadītais taksometrs traucies pa Manhetenas ielām ar „galvu reibinošo” 20 km/h ātrumu. Vēl pāris jeņķu neprāšiem pienāca gals 1934.gada 23.maija rītā. Todien slaveno noziedznieku Bonijas un Klaida organismi uz kāda ceļa Luiziānas štatā saņēma dzīvībai bīstami lielu svina devu, kad krūmos paslēpušies policisti uz viņiem atklāja divu minūšu ilgu iznīcinošu automātisko ieroču uguni. Divu gadu garumā Bonija Pārkere un Klaids Borovs bija terorizējuši piecu ASV štatu bankas un pazemojuši vietējās varas iestādes, kuras nekādi nespēja notvert bīstamo mīlnieku pāri.

Deviņpadsmit gadus jaunā Bonija pirmo reizi satika Klaidu 1930.gadā kādā Teksasas krogā. Viņas vīrs tobrīd atradās cietumā, izciešot sodu par slepkavību. Oficiantes amats nebija pa prātam delverīgajai Pārkeres kundzei un viņa labprāt iesaistījās dēkainā un asiņainā epopejā, kura prasīja trīspadsmit cilvēku (tajā skaitā deviņu policistu) dzīvības. Vairākkārt noziedznieki izspruka no vajātāju rokām, līdz viņiem tika sadzītas pēdas Blekleikas pilsētiņā Luiziānā, kur viņi uzdzīvoja. Pēc liktenīgās apšaudes, pateicoties preses izplatītajiem Bonijas un Klaida bravūrīgi romantiskajiem fotoattēliem, ieguva neticamu popularitāti, bet viņu ložu sarobotais Fords tika pārdots par ievērojamu naudas summu.

Turpinot par apšaudēm un aizokeāna brašuļiem, prātā nāk Hamburgera kalns un traģiskie 1969.gada maija notikumi. Dienvidvjetnamas militārajās kartēs šis kalns bija apzīmēts gaužām vienkārši - „kalns 937”, bet poētisko hamburgera titulu tam piešķīra amerikāņu karavīri par godu desmit dienu ilgajiem mēģinājumiem ieņemt šo nolādēto vietu - milzīgie zaudējumi (100 kritušie, 400 ievainotie) viņiem atgādinājuši nonākšanu gigantiskā gaļas mašīnā.

1969.gada 20.maijā jeņķu kājniekiem beidzot izdevās ieņemt Hamburgera kalnu un padzīt komunistu partizānus. Bet pēc astoņām dienām viņi, iznīcinājuši atlikušos pretinieka nocietinājumus, to atkal pameta. Drīz vien sakautie vjetnamiešu partizāni atgriezās un no jauna šeit izveidoja savas pozīcijas. Bezjēdzīgie uzbrukumi un tikpat bezjēdzīgie zaudējumi sacēla sašutuma vētru ASV iedzīvotāju vidū un stiprināja pretkara kustību.

Kādas citas kustības pārliecināts aizstāvis mira 1543.gada 24.maijā. Pirmā cilvēces astronoma poļa Nikolaja Kopernika ideja par to, ka Zeme riņķo ap Sauli (nevis otrādi) tolaik nenoliedzami bija uzskatāma par ķecerīgu un, lai pārliecinātu pārējos eiropiešus, ka tas tiešām tā ir, bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadsimti. Par to, ka arī okeāna otrā krastā bija nostiprinājušās Kopernika sludinātās idejas, liecināja 1977.gada 25.maija notikumi, kad pirmizrādi piedzīvoja slavenā Džordža Lūkasa kinolente „Zvaigžņu kari”. Skaivokers, džedaju bruņinieki, Ļaunuma impērija un Nāves Zvaigzne uz visiem laikiem ir padarījusi mūsu planētu ne vien par Visuma kosmogrāfisko, bet arī kosmopolitisko nomali.
Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2020
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV