Sākas biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm

2008./2009. gada sezona Dailes teātrī sāksies ar Rafija Šarta komēdijas „Manu sievu sauc Moriss” pirmizrādi 18. septembrī. Darbu pie tās jau šobrīd sāk režisors Rolands Atkočūns, kurš lomas uzticējis Valdim Liepiņam, Egonam Dombrovskim vai Gintam Grāvelim, Laurim Dzelzītim vai Intaram Rešetinam, Jurim Kalniņam, Laurim Subatniekam, Pēterim Liepiņam un Pēterim Gaudiņam. Jauniestudējuma scenogrāfiju veido Mārtinš Vilkārsis, bet kostīmus Ilze Vītoliņa. Lugu tulkojusi Evita Mamaja.

Neuzticīgi, greizsirdīgi neveiksminieki vīri un krāpnieces sievas, laulāto draugu kaislības un ģimenes skandāli – komiskas un traģikomiskas situācijas tiks izspēlētas vodeviļas pikantajā vieglumā. Situāciju komēdijas attiecības, kas samudžinās arvien vairāk, atklāj slepenos instinktus, atgādinot par šarmanto filmu „Džezā tikai meitenes” un tās vīriešiem, kuri pārģērbjas par sievietēm. Katrā vīrietī ir sievišķais sākums, kam var būt un var arī nebūt sakara ar kleitu, zeķu un augstpapēžu kurpju valkāšanu. Dzīve ir spēle. Taču spēles ar pārģērbšanos nekad nav nevainīgas, un spēlētājs viegli kļūst par savas spēles upuri.

Kad Mikelandželo veidoja savu Dāvidu, viņš kļuva par citu cilvēku. Kad Pols Verlēns satika jauno Artūru Rembo, viņš aizmirsa savu ģimeni. Bet, kad Žoržs satiek „Brālīgās palīdzības” aktīvistu Morisu, viņš vairs nevalda pār sevi.

25. septembrī gaidāma otra septembra pirmizrāde – Kamerzālē Dailes teātra Radošās laboratorijas ietvaros Dž.Dž.Džilindžers iestudēs Gabrielas Vitkopas marginālās psihes studijas „Nekrofils”. Izrādē spēlēs Ģirts Ķesteris un Kristīne Belicka. Radošajā komandā aicināti arī scenogrāfs Kristians Brekte un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, tulkojusi Binnija Ārberga.

Nekrofili viens otru nemeklē. Viņi ir vientuļnieki, kuri izvēlējušies kontakta neiespējamību. Viņu mīla sakņojas neizsakāmajā. Tā ir ekscentriska, indīga un makabriski izsmalcināta. Mirušie ir pārpilni pārsteigumu. Tas ir skumjš stāsts par mūžīgu un neiespējamu mīlestību, kas spēj pieņemt visdažādākās formas. Nekrofila mīla ir tikai viena no šīs mūžīgās mīlas formām. Nekrofilam visu laiku nākas šķirties no saviem mīļotajiem. Nekrofila mīlestība vienmēr ir bez atbildes.

Eross un Tanatoss – mīlestības un nāves nesaraujamā vienība – vēsta par vistumšākajām un briesmīgākajām cilvēka eksistences dzīlēm. Nekrofils ik uz soļa sastop nāvi tāpat kā dzērājs – pudeli vai spēlmanis – kārtis. Trūdēšanas drudzis un nāves triumfs izlīst bezgalīgā maigumā, kad miesā ielīst nakts. Nāve ir vissvarīgākais mūsu esamībā. Tas, ko cilvēks spēj pārdzīvot tikai reizi dzīvē – vai reizi nāvē.

Dž.Dž.Džilindžers stāsta: „Mani interesē pētīt marginālu psihi – kādā veidā tāds fenomens kā nekrofilija vispār var rasties un pastāvēt? Kas tas ir par fenomenu, kad dzīvs cilvēks var mīlēt mirušus cilvēkus? Tā nav vienkārši kaprīze vai izaicinājums, šis cilvēks uzskata, ka tā ir tīrākā mīlestības izpausme – tikai dot un neko neņemt pretī. Tā ir pilnīgi ārpus egoisma pastāvoša – tīri altruistiska mīlestība. Ja mēs atteiktos no civilizācijas laikā radītajiem priekšstatiem, tad filozofiski to būtu diezgan grūti apstrīdēt, šī loģika ir ļoti spēcīga. Es domāju, ka psihes izpētes studijas teatrālā formā varētu būt interesantas. Cilvēki taču skatās filmas par kanibālismu, kas arī ir pilnīga novirze no normas. Ja šāds fenomens pastāv, tad kāpēc par to nerunāt teātrī? Teātrī nevar būt tabu. Jebkurai tēmai ir tiesības pastāvēt, ja tā eksistē dzīvē. Kāpēc iebāzt galvu smiltīs un to ignorēt?”

Līdzās jauniestudējumiem septembrī ieplānotas arī četras mūzikla „Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis” izrādes – 23., 24., 25. un 26. septembrī.