Svētdiena, 21.Jūlijs 2019. » Vārdadienas svin: Meldra, Meldris, Melisa;

Filmas "Dīvainās spēles" apskats

Nils Auziņš, 24.06.2008. 15:23 | komentāri (7)

Nevajag nekādu KĀPĒC, jo nav tāda TĀPĒC...
Filmas "Dīvainās spēles" apskats

Anotācija:

Džordžs, Anna un viņu dēls ierodas pavadīt brīvdienas vasaras mājā pie ezera. Viņi norunā ar kaimiņiem tikties nākamajā rīta golfa spēlē. Ir brīnišķīga diena. Anna gatavo pusdienas, bet viņas vīrs un dēls dodas uz ezeru izmēģināt laivu. Rāmo dienu iztraucē kāds pieklājīgs jaunais cilvēks Pīters, kurš ieradies no kaimiņu mājām it kā aizņemties olas. Viņam pievienojas bezkaunīgais un augstprātīgais Pols. Drīz vien kļūst skaidrs, ka jaunie cilvēki negrasās atstāt māju. Atgriežas Džordžs un mēģina abus jaunekļus patriekt, bet tas izraisa fizisku vardarbību. Pīters un Pols iesaista ģimeni arvien nežēlīgākās spēlēs...

Apskats:

Mihaela Hanekes filmas mēdz šokēt ar savu brutālo atklātību un parastu cilvēku it kā neparastajām pataloģijām. Šoks, neizpratne un nespēja racionalizēt ekrānā redzamo atstāj tikai divas izvēles - vai nu turpināt skatīties vai novērsties. Haneke, kas ieguvis skandalozu slavu ar savām veiksmīgākajām filmām "Klavierskolotāja" un "Apslēptais", nolēmis reanimēt filmu, kas 1997. gadā aizdedza viņa kino zvaigzni un piesaistīja plašāku publikas uzmanību.

Ziņa par "Dīvaino spēļu" rimeiku raisīja bažas, ka notiks viens no ierastajiem kino pasaules scenārijiem, kad tiek paņemta kāda filma ar identitāti un tad viss individuālais tiek mērķtiecīgi izravēts un gala iznākumā rodas masu gaumei paredzēts produkts ar standartizētiem motīviem. Par laimi šoreiz nav tas gadījums un filma ar jaunajiem aktieriem ir ieguvusi tikai otro elpu un iespēju atrādīties plašākam skatītāju lokam.

Haneke ne jau pirmo reizi atgādina, ka visšaumīgākais uz pasaules cilvēkiem ir lietas, ko tie nespēj izskaidrot, izzināt un pakļaut cilvēciskai cēloņu seku ķēdei. Kad pie "augstākās šķiras" vasarnīcas durvīm uzrodas golfa formā tērpies jauneklis ar labām manierēm, lai palūgtu olas un kad ne saukts, ne aicināts uzrodas otrs tāds pats jauneklis baltos šortos un cimdos, soli pa solim idilles saliņa bagātajam pārim pārvēršas par ļaunāko murgu. Pīters un Pols raisa asociācijas ar jauniešiem no Entonija Bērdžesa romāna "Mehāniskais apelsīns", ko ekranizējis leģendārais Stenlijs Kubriks. Tāpat kā Bērdžesa "varoņi" abi jaunie sadisti paveic savas izdarības ar aukstu smaidu uz lūpām un bez jebkādas šķietamas motivācijas. Viņi ir jauni intelektuāļi ar pieklājīgu izskatu un nav nekāda izskaidrojuma viņu rīcībai, ir tikai absolūts empātijas trūkums un nihilisms bez jebkādas cieņas pret dzīvību. Rezultātā visas grafiskā sado - mazo porno filmas, kas biezā slāni cirkulē kinoteātros žanru sadaļā "šausmu filmas", izskatās pēc nogrimētu idiotu spēlītēm ar dekorācijām, kas sen jau vairs nevienu nespēj nobaidīt.

Vidusmēra filmās pēc stingras definīcijas  tiek novilkta svītra starp labajiem un ļaunajiem un tad var sekot jebkāda asins pirts, ja vien tā ir pamatota. Tādējādi skatītājam tiek iepotēta formula, ka vardarbība ir attaisnojama kāda mērķa vārdā, bet Hanekes cietsirdīgais tandēms uz jautājumu kāpēc atbild ar smīnīgu kāpēc ne. Paši vaininieki smejoties pārskrien pāri savas rīcības iespējamajiem scenārijiem - sākot no smagas bērnības, narkotiku atkarības un "eksistenciāla tukšuma sajūtas", tikai tur tas joks, ka viņiem nemaz nav scenārija un nemaz nevajag. Kurā kastītē viņus ierindos kāda psiholoģiska analīze nav viņu problēma, jo abus vairāk nodarbina spēle. Vardarbība vardarbības dēļ un pasniegta bez ierastā kino formāta iesaiņojuma joprojām ir visai ciets rieksts, kad pie rokas nav "žurnālu psiholoģijas", kas "izskaidro", tad pārņem panika un riebums. Brīžiem liekas, ka režisors gandrīz ņirgājas par skatītāju un slauc visas "svētās govis" bez jebkādas aiztures un pilnībā sagrauj ilūziju, ka cilvēks savā būtībā ir laba būtne.

Filmā notiek spēles ar kontrastiem un vērtībām. Bāgātā ģimene, kas viens otru uzrunā ar vārdiem "dārgā" un "dārgais" filmas sākumā braucot automašīnā uz vasarnīcu,  izklaidējās pārbaudot viens otra zināšanas klasikajā muzikā, bet muzikālās zelta notis ātri vien nomaina filmas tēma, ko izpilda komponista Džona Zorna psihiski nelīdzsvarotais projekts "Naked City". Pēkšņi nervi ir nostiepti līdz pēdējam un liekas, ka pasakainais "leļļu namiņš", kurā katram ir savas lomas, pēkšņi ir atdzīvojies. Riebums pret konvencionālo, konformismu un morālo stagnāciju filmā samanāms ne reizi vien. Abi sadistiskie "puisīši" kaut kā arī ir specializējušies tieši šādu perfekto cilvēku mocīšanā. Spēles gaitā viņi atklāj šo cilvēku vājumu un ņirgājas par tiem, cilvēki, kas savu vērtību mēra pēc tā cik tiem pieder, pēkšņi nav nekas vairāk kā kukainis, ko kāds bērns moca dedzinot ar saulestaru zem lupas.

"Dīvainās spēles" ir viena no tām filmām, kas vai nu patīk vai nepatīk, bet neatstāj vienaldzīgu. Par ko ir filma un, ko režisors ar to visu "gribēja pateikt" ir plašs lauks personiskajai interpretācijai un, manuprāt,  fakts, ka filma rosina domāt un stimulē diskusiju, jau ir liels pluss. Kaut arī filma mērķtiecīgi šokē un spēlējas ar skatītāju morālo "sāpju slieksni", tomēr nosaukt filmu par bezjēdzīgu provokāciju, provokācijas dēļ, būtu pārsteidzīgi. Kvalitatīvs trilleris ar labu aktierspēli, bet ne kurš katrs šo kailo ļaunumu spēs izturēt. Haneke šajā jomā ir īsts virtuozs.

Lomās: Naomi Watts, Tim Roth, Michael Pitt, Brady Corbet, Devon Gearhart

Režisors: Michael Haneke

Mājas lapa: http://wip.warnerbros.com/funnygames/

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV