Ir pagājis gads kopš iepriekšējās filmas notikumiem. Pīters, Sūzana, Edmunds un Lūsija atkal nokļūst brīnumainajā Nārnijas zemē, kurā pa šo laiku ir pagājuši veseli 1300 gadi. Par Nārnijas valdnieku ir jākļūst varas likumīgajam mantiniekam princim Kaspiānam, taču viņa tēvocis karalis Mirazs – tirāns, kurš nogalināja prinča tēvu, alkst sagrābt troni, lai tajā sēdinātu savu nesen dzimušo dēlu. Kļuvis par sazvērestības upuri, princis Kaspiāns bēg uz Veco Nārniju, lai atrastu atbalstu tur dzīvojošajās radībās un savāktu armiju gaidāmajai kaujai. Drosmīgā četrotne ar Aslanu priekšgalā ir gatava nākt princim palīgā.
Apskats:
Kino kompānija Walden Media, kas specializējusies bērnu grāmatu ekranizācijās, ir sarūpējusi turpinājumu vienam no saviem atpazīstamākajiem produktiem - Nārnijas hronika: Lauva, Ragana un drēbju skapis. Ja arī pirmā daļa bija pārblīvēta ar bībeles līdzībām un kristīgo vēstījumu, kas ir ļoti tuvs "gaismas spēkiem", kas vada minēto kino kompāniju, tomēr filmā bija pietiekoši daudz maģijas un brīnumu, lai tā savaldzinātu dažādi domājošus skatītājus. Pirmās daļas panākumi ir motivējuši uzņemt turpinājumu Nārnijas hronika: princis Kaspiāns.
Jau pēc pirmajiem kadriem, kas juceklīgi seko viens pakaļ otram izskatās, ka idejas un specefekti kļuvušas par sinonīmiem pārgurušajiem filmas autoriem. Filma ir pārāk gara, pārāk pliekana, tukša un no visas pasaku maģijas pāri palicis tikai kaut kāds nedzīvs karkass.
Nārnijas hronika: princis Kaspiāns ir piebremzējusi ar morālajiem vēstījumiem un zemtekstiem, bet līdz ar to uzsvars uz cīņas sparu un tumsas spēkiem ir pārvērtis filmu vienā milzīgā kaujas laukā. Nogurdinošās kosmiski apokaliptiskās cīņas ilgt teju pusstundu no vietas, lai pēc pauzītes turpinātos atkal. Tādējādi iecerētie uzmanības piesaistīšanas paņēmieni, zobenu šķindoņa un grautiņi pēc mirkļa pārvēršas absolūti garlaicīgā pasākumā. Nevaru vien nobrīnīties, kāpēc ir jāveido tik bezgala garas filmas, ja nav šo laiku ar ko īsti aizpildīt. Nav noslēpums, ka mūsdienu vidējā cilvēka uzmanības spējas ir visai vājas un vēl grūtāk ar koncentrēšanos kā zināms ir maziem bērniem, kas tā kā būtu šīs filmas galvenā auditorija. Vai tad nav izdevīgāk izveidot uz pusi īsāku, bet koncentrētāku filmu, kas ietaupītu gan resursus, gan skatītāju laiku? Kaut kas tik absolūti garlaicīgs sen nebija redzēts, lai piedod man visi filmas fani.
Miegaini aktieri, kas izskatās pēc amatieriem murmulē zem deguna tekstus, kas kalpo kā atelpa pirms nākamajiem action manevriem. Princis Kaspiāns, ko iemieso Ben Barnes atgādina modeli, kas nez kāpēc nokļuvis šajā filmā. Arī visa vecā komanda kustas un runā kā sazāļota, ja nu vienīgi mazā Georgie Henley, kas tēlo Lūsiju spēj likt noticēt savam tēlam. Manuprāt, filmas labākā vieta ir īsais moments, kurā parādās tēls no pirmās daļas - baltā ragana, ko atveido Tilda Swinton. Ai, kā filmai pietrūkst šī vizuāli iespaidīgā tēla.
Rezumējot kopējo iespaidu ir maz laba, ko teikt par šo Nārnijas turpinājumu. Tos, kurus apbūra pirmā daļa noteikti urdīs interese noskatīties otro, bet patiešām grūti kaut ko tādu nosaukt par progresu. Absolūtais ideju bads spiedis aizņemties tēlus no citām populārām filmiņām un plaģiātisms filmā Nārnijas hronika: princis Kaspiāns ir normāla parādība. Ja kāds no datora animētajiem zvēriem liekas kaut kur jau manīts, tad visdrīzāk tā arī ir. No otras puses tā kā filma ir, manuprāt, absolūti garlaicīga, tad labi, ka ir vismaz kāds kaut vai "nosperts" radījums, kas šad tad izmet kādu infantilu jociņu. Ievērības cienīgs ir grima mākslinieku darbs un mūzikas celiņš, bet runājoša pele un āpsis, kas pārspēj dzīvos aktierus nav sevišķi daudz. Ļoti izskatās pēc pienākuma nopelnīt naudu uz pirmās filmas rēķina...
Lomās: Ben Barnes, William Moseley, Anna Popplewell, Georgie Henley, Davis Warwick, Liam Neeson, Tilda Swinton, Eddie Izzard
Režisors: Andrew Adamson
