Kārlis Sebris dzimis 1914.gada 14.februārī Sinolē. Kopš 1938.gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī, ilgus gadus bija šī teātra vadošais aktieris, patriarhs un sava veida simbols. Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās.
Ar Kārļa Sebra vārdu Latvijas teātra vēsturē saistās vesels laikmets. Personības spēks, nozīmība un maģiskais starojums, aktieru meistarības augstākā raudze un artistiskums, radoša dvēsele, bez kuras aktieris nemaz nav iedomājams, atbildība savas tautas, savas mākslas, sava teātra priekšā - tā varētu raksturot mākslinieka raženo ceļu dzīvē un mākslā.
Dažādu paaudžu teātra skatītāji Kārli Sebri atceras kā Vīskreli no Blaumaņa "Pazudušā dēla", Bernardu Šovu no Kiltija "Mīļā meļa", seru Tobiju no Šekspīra "Divpadsmitās nakts", Kihnu Jenu no Smūla "Mežonīgā kapteiņa Kihnu Jena", Kolā Briņonu no Romēna Rolāna romāna dramatizējuma. Kinoskatītāji atceras Sebri no filmām "Kapteinis Nulle", "Pie bagātās kundzes", "Nāves ēnā", "Karalis Līrs", "Uzbrukums slepenpolicijai".
Sešdesmit pieci dižā mākslinieka mūža gadi atdoti sava vienīgā teātra - Nacionālā teātra skatuvei.
Kārļa Sebra biogrāfe, teātra rakstniece Lilija Dzene mākslinieka un cilvēka būtības raksturojumam atradusi trāpīgus vārdus - vīrs, uz kuru var paļauties. Pieredzes bagātā aktiera dzīves gudrajos padomos un atziņās, kas ir ne tikai garā, vērtīgā mūža pieredzē sakņotas, bet vistiešākā veidā viņa senču, viņu latviskās mentalitātes, pasaules izjūtas, darba tikuma un skaistā izpratnes mantojums, - ieklausās ne tikai kolēģi un līdzcilvēki. Tautai izšķirīgajos brīžos savu nostāju izteikt viņu ir lūguši arī valstsvīri.
Kārlim Sebrim ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegta Latvijas Teātra darbinieku savienības balva.