Šie protesti ļauj apskatīties, kāpēc mūsu lielajā kaimiņvalstī ir nepieciešamas kardinālas politiskā klimata izmaiņas. Ir vairāki fakti, kas neļauj Krieviju pašlaik saukt par reāli demokrātisku valsti. Lielākā daļa valsts mediju atrodas valsts vai prezidenta sabiedroto kontrolē. Tas nozīmē, ka cilvēku politisko izvēli vēlēšanās lielā mērā ietekmē brīvās preses trūkums.
Bažas par pašreizējā Krievijas pārvaldes modeļa demokrātiskumu veicina krietni sen notikusī varas centralizācija. Federācijas padomē jeb parlamenta augšpalātā ietilpstošos Krievijas apgabalu gubernatorus jau vairākus gadus ieceļ prezidents. V. Putinam šis solis ir nodrošinājis lielu kontroli pār vienu parlamenta daļu un arī pār reģioniem. Taču šī centralizācija ir radījusi bažas par Krievijas attālināšanos no demokrātiskās valstīs obligāti nepieciešamā varas līdzsvara.
Svarīgākais jautājums ir 2008.gada prezidenta vēlēšanas. Rodas pamatotas aizdomas, vai nākamais Krievijas prezidents nebūs kāda Kremļa nozīmēta persona. Viņa uzvaru varētu nodrošināt varas kontrolēto plašsaziņas līdzekļu un vietējo gubernatoru atbalsts. Ja tā notiks, šī valsts iestigs vēl dziļākā autoritārisma purvā. Tas nozīmētu vēl ilgāku daļas Krievijas sabiedrības dzīvošanu tendenciozo mediju radītajā pasaules ainā. Nevar, protams, zināt kāda būtu demokrātiskās Krievijas attieksme pret notikumiem Čečenijā. Tomēr preses brīvību respektējošā valstī žurnālisti varētu vairāk cerēt uz brīvāku pārvietošanos pa šo Ziemeļkaukāza teritoriju. Tas ļautu pasaulei gūt plašāku redzējumu par tur notiekošo. Iespējams, varas iestādes varētu sākt nopietnāk izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus šajā teritorijā.
Krievijas divāš lielākajās pilsētās opozīcionārās kustības «Cita Krievija» rīkotās demonstrācijas nepagāja bez incidentiem. Tā kā mītiņotāji neievēroja tiesības atrasties tikai pašvaldības atļautajā vietā, Maskavā policija aizturēja ap 200 cilvēku (delfi). No vienas puses nav iespējams sevišķi kritizēt policijas rīcību. Tai pašā laikā jājautā, vai steku pielietošana neliecina par pārāk asu vēršanos pret miermīlīgi noskaņotiem protestētājiem.
Bijušais pasaules šaha čempions Garijs Kasparovs ar saviem domu biedriem, citiem opozicionāriem, ir kā demokrātijas ledlauži aizsalušajā Krievijas politikas jūrā. Nešķiet, ka ar savu nelielo aktīvo atbalstītāju skaitu viņi spēs kaut ko kardināli mainīt. Tomēr mums ir jāpriecājas par viņu uzdrīkstēšanos, par viņu apņēmību un drosmi izteikt savu viedokli, lai Krievija kļūtu brīvāka. Kremlim būtu jāsāk domāt tālāk par egosistisko vēlmi baudīt varu un jāieklausās arī opozīcijas izteiktajā viedoklī. Tikai diezin vai Krievijas valdošās aprindas pagaidām ir tik saprātīgas.