Līdz ar to 27.jūnijā un 28.jūnijā plānotās 11 gadu obligāciju izsoles tiek atceltas. Uzlabojoties situācijai iekšējā finanšu tirgū un procentu likmēm sasniedzot Valsts kasei pieņemamus līmeņus, finansējums tiks piesaistīts galvenokārt apgrozībā esošo emisiju pārfinansēšanai.
Ņemot vērā radušos situāciju, patlaban informācija par turpmākajām izsolēm vairs netiks piedāvāta kalendārajā ceturksnī, bet ziņas par paredzamajām izsolēm tiks publicētas ne vēlāk kā nedēļu pirms kārtējām valsts vērtspapīru izsolēm.
Lēmums pieņemts, arī pamatojoties uz valdības akceptēto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanā, lai pēc iespējas mazinātu valsts parāda apkalpošanas izdevumus turpmāko gadu laikā, tā atbalstot valdības apņemšanos jau 2007.gadu beigt ar sabalansētu finansiālo bilanci, kā arī plānot sabalansētu budžetu vai budžetu ar pārpalikumu turpmākajos gados.
Līdz ar to līdzekļus, kuri tiks iegūti no aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, nav plānots izmantot papildu valsts budžeta kārtējo izdevumu finansēšanai, bet gan centrālās valdības parāda saistību dzēšanai un refinansēšanai, kā arī valsts aizdevumu izsniegšanai.
Turklāt iegūtie līdzekļi šiem mērķiem tiks izmantoti ne tikai 2007.gada finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, bet arī valsts aizdevumu izsniegšanai un parāda saistību refinansēšanai nākamajos gados. Atbilstoši centrālās valdības parāda atmaksas grafikam 2008.gada novembrī paredzēta eiro obligāciju dzēšana 200 miljonu eiro (140 miljoni latu) apjomā pēc nominālvērtības, līdzekļi jāparedz arī valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru dzēšanai 2008. un 2009.gadā.
Izmaiņas valdības aizņemšanās plānos paredz jau plānoto resursu pārfinansēšanu no latiem uz eiro, nevis papildu līdzekļu piesaisti, kas palielinātu valsts budžeta deficītu.
Šis solis sperts, ņemot vērā būtiskās izmaiņas iekšējā finanšu tirgū, kas radījušas nenoteiktību par visa nepieciešamā finansējuma piesaistīšanas iespējām valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū, kā arī latu resursu procentu likmju līmeni, kas ievērojami pārsniedz atbilstoša termiņa eiro procentu likmes. Līdz ar to pieņemts lēmums par jaunas eiro obligāciju emisijas organizēšanu šā gada rudenī, vienlaikus atceļot gandrīz visas šogad paredzētās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas.
Valsts kase skaidroja, ka par nepieciešamību veikt finanšu resursu piesaistes avota maiņu liecina pēdējo mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoļu rezultāti, kas norāda uz to, ka tirgus dalībnieku pieprasījums ir nestabils un svārstās galvenokārt atkarībā no banku sistēmā pieejamā latu resursu daudzuma.
Šī iemesla, kā arī augsto pieprasīto ienesīguma likmju dēļ vairākās izsolēs valsts vērtspapīri netika pārdoti. Turklāt investoru interesi ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros mazināja arī reitingu aģentūras "Standard & Poor's" ziņojums, kura rezultātā Latvijai piešķirtais kredītreitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā tika samazināts par vienu pakāpi no A- līdz BBB+, saglabājot negatīvu nākotnes vērtējumu.
Dažādu notikumu virkne Latvijas finanšu tirgos ir ievērojami paaugstinājusi latu procentu likmes ne tikai īstermiņa naudas tirgus darījumiem, bet arī citiem vidēja un ilgtermiņa instrumentiem. Tāpēc līdz brīdim, kad iekšējā finanšu tirgū būs novērojamas pārliecinošas un ilglaicīgas situācijas uzlabošanās pazīmes, Valsts kase valsts vērtspapīru emisiju veiks ierobežotā apjomā, nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai izmantojot starptautisko finanšu un kapitāla tirgu.
Līdz šā gada 6.jūnijam notikušas 18 valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoles, kurās pārdotas gan valsts parādzīmes, gan obligācijas 61,8 miljonu latu apjomā pēc nominālvērtības.
Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kopbudžeta finansiālais pārpalikums ir 275,034 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi no janvāra līdz maijam bija 2,045 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 1,77 miljardi latu. Maijā kopbudžeta ieņēmumi bija 475,294 miljoni latu, izdevumi - 375,103 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums - 100,191 miljons latu.
Ņemot vērā valsts budžeta izpildes cikla īpatnības, valsts budžeta izdevumiem pieaugot gada otrajā pusē, pārpalikumu, kas izveidojies gada sākumā, varētu izmantot valsts budžeta likumā noteikto izdevumu finansēšanai gada atlikušajos mēnešos.
