Piektdiena, 02.Decembris 2022. » Vārdadienas svin: Sniedze, Meta;

ES līderi vienojas par jauno līgumu

LETA, 23.06.2007. 16:40

Eiropas Savienības (ES) līderi pēc saspringtām sarunām visas nakts garumā sestdienas rītā panāca vienošanos par jauno līgumu, vienojoties ar Poliju par kompromisu balsošanas kārtībā.
ES līderi vienojas par jauno līgumu

Vācijas kanclere Angela Merkele slavēja "labo kompromisu" ar Poliju, kas likvidē pēdējos šķēršļus bloka jaunajam līgumam, kas aizstās strupceļā nonākušo Eiropas konstitūciju, kuras pašreizējo tekstu 2005.gada referendumos noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji.

"Es biju pārliecināta, ka, ja mums šodien neizdotos to panākt, mēs nonāktu katastrofiskā situācijā, jo daudzi no mums uzskatīja, ka no viņiem tiek prasīts pārāk daudz," sacīja Merkele. "Mums ir izdevies noorganizēt lietas tā, lai neviens aizbraucot mājās nejūtas kā ielikts stūrī."

Polijas prezidents Lehs Kačiņskis sestdienas rītā pauda apmierinājumu par vienošanos, kurā ņemti vērā Varšavas iebildumi.

"Polija ir īpaši iedvesmota par rezultātiem attiecībā uz balsošanas sistēmu. Tagad mums ir sistēma, kas ir daudz labvēlīgāka, nekā piedāvāta," sacīja Polijas prezidents.

Kačiņskis arī pateicās Francijai un Lielbritānijai par viņu solidaritāti, palīdzot panākt vienošanos, un slavēja Merkeles "īpaši draudzīgo attieksmi".

Kačiņskis arī solīja, ka Polija nākotnē labāk sadarboties ar Eiropas Savienību.

Sarunās naktī aktīvi piedalījās Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, mēģinot pārliecināt Polijas vadošos dvīņu brāļus Kačiņskus atteikties no saviem iebildumiem balsošanas kārtībai.

Kačiņski nošokēja Eiropas diplomātus, balsošanas jautājumā kā argumentu pieminot Otrā pasaules kara laikā kritušos poļus. Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis paziņoja, ka Polijai būtu daudz lielāka populācija, ja vien nacisti nebūtu apkāvuši tik lielu skaitu poļu.

Atsauksme uz Otro pasaules karu aizskāra daudzus Eiropas līderus un saniknoja Merkeli.

ES sanāksmes laikā Polija noraidīja trīs Vācijas piedāvātos kompromisus, Leham Kačiņskim piektdienas vakarā vēl piedraudot ar veto visam līgumam.

Kā ziņo diplomāti, sarunās naktī vienu brīdi Merkelei sāka zust pacietība par Varšavas ietiepību un viņa aicināja savus partnerus turpināt sarunas bez kompromisa par balsošanu. Brīdi vēlāk Varšava piekrita kompromisam.

Kompromiss paredz, ka jaunā dubultā vairākuma balsošanas sistēma netiks ieviesta līdz 2014.gadam un pēc tam tiks piemērota pakāpeniski trīs gadu laikā.

Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo balsošanas kārtību, par kuru ES vienojās 2000.gadā Nicas līgumā, iedzīvotāju skaitam ir salīdzinoši mazs iespaids uz katrai valstij piešķirto balsu skaitu ES Ministru padomē. Šī sistēma ir izdevīga Polijai, jo tai ir tikai mazliet mazāk balsu nekā daudz lielākajai Francijai un Vācijai.

Jaunajā līgumā ir paredzēta jauna kvalificētā vairākuma sistēma - divkāršais vairākums, ar kuru lielākā daļa lēmumu jāpieņem ar 55% dalībvalstu atbalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju.

Jaunajā plānā paredzēts, ka lēmuma bloķēšanai nepieciešams vismaz četru valstu veto.

Polija nevēlas, lai jaunajā balsu sadalījumā tiktu ņemts vērā valstu iedzīvotāju skaits, kas izšķirošajos balsojumos dotu pārāk lielu svaru lielajām valstīm, bet vājinātu mazo un vidējo valstu ietekmi.

Kompromisa vienošanās paredz, ka Polijai tiks dots laiks līdz 2017.gadam pielāgoties jaunajai balsošanas kārtībai.

Vienošanās arī nosaka jomas, kurās lēmumi jāpieņem vienbalsīgi, nevis ar kvalificētā vairākuma balsojumu.

Tomēr daudzi diplomāti pauda šaubas par balsošanas sistēmas reāli svarīgumu, jo ES dalībvalstis parasti cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi, meklējot kompromisus, kas apmierina visas valstis, un balsojumi ES Padomes sanāksmēs tiek noturēti ļoti reti.

Varšavai arī piedāvāts pārējo ES valstu solidaritātes solījums enerģētikas krīžu gadījumos.

Merkele sacīja, ka šis kompromiss balsošanas kārtībā ir tas, ko vēlējās Polijai.

"Tas nebija viegli, bet tas parāda, ka Eiropa galu galā spēj tomēr vienoties," piebilda Vācijas kanclere.

Sarkozī noslēguma preses konferencē norādīja, ka "nebija iespējams ignorēt lielāko valsti Austrumeiropā".

Savukārt Lielbritānija panākusi, ka tā saglabā kontroli pār savu ārpolitiku, tieslietu un policijas sistēmu, nodokļu un sociālo garantiju mehānismu, kā arī ES pamattiesību hartas neattiecināšanu uz Lielbritānijas nodarbinātības likumiem.

Merkele norādīja, ka panāktā vienošanās ļaus jaunajam līgumam stāties spēkā 2009.gadā, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

ES līderi pirms tam vienojās par bloka ārpolitikas nākotnes koordinatora amata nosaukumu, lomu un pilnvarām.

Sākotnēji bija plānots izveidot ES ārlietu ministra posteni un diplomātisko dienestu, bet pret to kategoriski iebilda Lielbritānija, taču beigās Londona atteicās no iebildumiem pret ES diplomātiskā dienesta izveidošanu.

Līgumā "ārlietu ministra" nosaukums aizstāts ar "ES augstais pārstāvis", kas ieņems arī Eiropas Komisijas viceprezidenta amatu.

Viņa pilnvaras apvienos pašreizējā ES ārpolitikas koordinatora Havjera Solana, kas atskaitās ES valdībām un pārsvarā nodarbojas ar krīžu risināšanu, un ārlietu komisāres Benitas Ferero-Valdneres, kas kontrolē EK palīdzības budžetu un ārlietu personālu, darbības.

Solanas un Ferero-Valdneres pilnvaras beidzas 2009.gadā, kad jāstājas spēkā jaunajam ES līgumam, ja ES līderi spēs par to vienoties.

Jaunais ārpolitikas vadītājs vadīs ES ārlietu ministru tikšanās, kā arī uzraudzīs ārlietu dienestu, kas sastāvēs gan no nacionālajiem, gan ES diplomātiem.

Jaunais līgums arī paredz, ka ES būs savs prezidents.

Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piektdien pārliecināja Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti Vāciju izslēgt no jaunā ES līguma atsauksmi uz "brīvu un netraucētu konkurenci".

ES konstitūcijas pretinieki Francijā izmantoja šo piezīmi, lai pārliecinātu Francijas vēlētājus noraidīt dokumentu 2005.gadā.

Jaunajā līgumā tagad saglabāts teksts, ka "savienība piedāvā tās pilsoņiem brīvību, drošību un taisnīgumu bez iekšējām robežām un iekšēju tirgu".

Francijas diplomāti norādīja, ka Francija "nav pret konkurenci, bet tas vienkārši nav mērķis. Mērķis ir labklājība un attīstība".

Taču šis jautājums ir dziļi pretrunīgs, un Eiropas Komisija un vairākas ES dalībvalstis jau ir paudušas neapmierinātību par šiem labojumiem.

Nīderlande un Lielbritānija stingri atbalsta ideju, ka Eiropas tirgiem jābūt atvērtiem brīvai konkurencei un tajos nedrīkst iejaukties valdības.

"Šim jautājumam noteikti ir nepieciešami paskaidrojumi, un mēs ceram tos sagaidīt. Eiropā ir daudzas valstis, kas atbalsta šo konkrēto viedokli par konkurenci," sacīja Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.

Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu piektdien brīdināja ES līderus jaunajā līgumā nevājināt EK pilnvaras.

Samitā panāktā vienošanās nosaka stingrus grafikus tālākām ES sarunām par jauno līgumu, kas sāksies rudenī.

Lai līgums stātos spēkā, tas jāratificē visām 27 ES dalībvalstīm.

Jaunais līgums dos ES spēcīgāku vadību, padarīs efektīvākus lēmumu pieņemšanas procesus, palielinās vienotās ES lomu uz pasaules skatuves un padarīs lielāku Eiropas un nacionālo parlamentu ietekmi.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2022
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV