„Tiešām mēs esam spējuši risināt ļoti sarežģītus jautājumus,” par sadarbību ar prezidenti izteicās A. Kalvītis. Kā atzīmēja premjers, abu pušu sadarbība ir nesusi augļus, piemēram, ratificējot Minoritāšu aizsardzības konvenciju un noslēdzot robežlīgumu ar Krieviju. „Šī sadarbība ir bijusi ļoti konstruktīva un veiksmīga,” skaidroja Ministru prezidents.
V. Vīķe-Freiberga izteica vēlējumu, lai valdība varētu noturēt līdzšinējo politisko kursu, kad Latvija piedalās visos starptautiskajos procesos un pilnvērtīgi darbojas „pārnacionālās” organizācijās. Prezidente arīdzan novēlēja valdībai turpināt ekonomisko izaugsmi, jo daudz ir jādara, lai kontrolētu inflāciju un nodrošinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem.
A. Kalvītis prezidentei novēlēja „stipru veselību, nedaudz atpūsties, neaizmirst par Latviju un darboties arī turpmāk tikpat aktīvi, kā līdz šim”.
Pieskaroties iekšpolitiskajai situācijai, V. Vīķe-Freiberga noliedza iespēju, ka varētu nosaukt Lemberga „stipendiātus”. Viņas prāt, šāda rīcība būtu „neētiska un pretlikumīga”. Prezidente skaidroja, ka Lemberga stipendiātu nosaukšanas tiesības pieder prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Prezidente uzsvēra, ka katrai partijai pašai ir jāizvērtē savu biedru rīcība. Arīdzan premjers skaidroja, ka partijām ir jāizanalizē sava iepriekšējā darbība.
Runājot par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) atbildību paskaidrot, no kādiem ienākumiem ir jāmaksā nodokļi, V. Vīķe-Freiberga pilnībā atzina šādas atbildības esamību. A. Kalvītis skaidroja, ka viņš izprot VID rīcību, nesniedzot informāciju, ja paši ierēdņi vēl nav nākuši pie slēdziena par to, ko likums šajā gadījumā nosaka.
Abas amatpersonas šķīrās ar draudzīgu rokasspiedienu un, prezidentei sakot: „Kalvīša kungs, man bija patīkami ar jums strādāt kopā. Redzēsimies citās kapacitātes.” Premjers par šiem vārdiem pateicās.
