Sestdiena, 20.Aprīlis 2024. » Vārdadienas svin: Mirta, Ziedīte;

"Swedbank" izaugsmes atsākšanos Latvijā prognozē 2010.gada beigās

LETA, 13.07.2009. 12:10

Latvijā līdz nākamā gada sākumam lejupslīde ekonomikā būs kopumā noslēgusies, iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās lēnām samazināties 2010.gada pirmajā pusē, bet gada beigās jau iespējams neliels pieaugums.

Tas prognozēts jaunākajā "Swedbank" Baltijas makroekonomikas apskatā.

Taču bāzes efekta, kā arī patēriņa un investīciju krituma dēļ nākamajā gadā kopumā IKP būs par aptuveni 3% mazāks nekā šogad.

"Swedbank" prognozē, ka šogad Latvijas IKP samazināsies par 17%. Lietuvas IKP dinamikas prognoze ir samazināta no mīnus 13% līdz mīnus 16%, bet Igaunijas - no mīnus 10,5% līdz mīnus 14%.

Ekonomiskās krīzes iemesli visās trijās valstīs ir līdzīgi: 2005.-2008.gada nesabalansētās izaugsmes sekas, kā arī dziļā pasaules ekonomikas krīze. Arī zemākais punkts ekonomikā visās trijās valstīs varētu tikt sasniegts apmēram vienlaicīgi, proti, 2010.gadā.

Nedaudz tālāk nesabalansētību korekcijas process ir pavirzījies Igaunijā, taču trīs valstu cikliskā dinamika tuvinās. Lietuvā, kur pārmērīgā optimisma periods turpinājās visilgāk, arī izmaiņu temps ir visstraujākais.

Privātais sektors Latvijā ir negaidīti strauji pielāgojies izmaiņām makroekonomiskajā vidē. Ļoti straujā krājumu samazināšana bija viens no galvenajiem iemesliem pārsteidzoši dziļam IKP kritumam pirmajā ceturksnī - par 18%. Daudziem uzņēmumiem ir izdevies vienoties ar darbiniekiem par algu līmeni, kas ļauj šiem uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju un nākotnes attīstības perspektīvas.

Valsts pārvaldē strukturālās reformas uzņem apgriezienus. Svarīgi, lai tās būtu nevis sasteigta reakcija uz finansējuma samazināšanu, bet stratēģiski pārdomāta, sistemātiska rīcība.

Vasaras laikā ir jāvienojas par 2010.-2012.gada budžeta pamatnostādnēm, jo budžeta likuma apstiprināšanas laikā valdībai aktuāli būs sociālās spriedzes mazināšanas pasākumi. Līdz šim valdošā neskaidrība par turpmāko valdības politiku un lēmumu sasteigtība ir padarījusi privātajam sektoram sarežģītāku jau tā grūto adaptēšanos dziļajai ekonomikas recesijai. Šie faktori arī mudina uzņēmumus atlikt investīcijas, līdz ar to padziļina krīzi un bremzē ekonomikas izaugsmes atsākšanos.

Apbrīnojamu vitalitāti demonstrē kokapstrādes nozare, kurai izdevies pietuvināties pērnā gada līmenim un palielināt pārdošanu sarūkošos tirgos. Pārsteidzoši noturīgas izrādījušās tranzīta plūsmas. Tūristu skaits ir samazinājies, taču Rīgas lidostā strauji aug tranzīta pasažieru skaits.

Tekošā konta stāvoklis ir uzlabojies straujāk, nekā to paredzēja prognozes, jo pirmajā ceturksnī jau ir panākts tekošā konta pārpalikums. Tas daļēji skaidrojams ar ārvalstu investoru zaudējumu norakstīšanu, taču arī tirdzniecības bilance strauji tuvojas pārpalikumam, kas varētu tikt sasniegts gada otrajā pusē.

"Straujā ārējās nesabalansētības izzušana liek skeptiskāk izturēties pret apgalvojumiem par lata pārvērtētību, šķiet, šī problēma ir bijusi pārvērtēta, kā arī dod cerības ātrākai izaugsmes atjaunošanai nākotnē," uzsver baņķieri.

Izšķirošs faktors krasu nelabvēlīgu pārmaiņu riska novēršanā ir spēja samazināt budžeta deficītu veidā, kas nerada pārmērīgu politisko un sociālo spriedzi. Tas ir ārkārtīgi delikāts uzdevums, kura sekmes lielā mērā ir atkarīgas no valdības spējas izskaidrot ekonomisko situāciju un savu stratēģiju.

Kaut arī ekonomikas izaugsme varētu atsākties jau nākamā gada beigās, bezdarbs nesāks samazināties ātrāk kā 2011.gadā, teikts apskatā.

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV