Kā ziņots, Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paplašinot atsevišķu drošības iestāžu kompetenci un paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.
Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par grozījumiem, jo tādējādi tiktu paplašināts cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.
Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grozījumus nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet deputāti viņas iebildumus neņēma vērā. Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Pēc Vīķes-Freibergas lēmuma par likumu grozījumiem ierosināt tautas nobalsošanu Saeima likumu grozījumus atcēla.
Tautas nobalsošanā par grozījumu Nacionālās drošības likumā atcelšanu piedalījās 338 348 vēlētāju, bet par grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu piedalījušies 338 342 jeb 37% no 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, kas bija nepietiekami, lai referendumu uzskatītu par notikušu. Tādējādi strīdīgās likumu izmaiņas referendumā atceltas netika, un Valsts prezidentam tās bija jāizsludina.
