Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī šajā periodā palielinājās par 33,7% un sasniedza 279 latus. Darba samaksas reālais pieaugums bija 23,1%.
Bruto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, visstraujāk augusi tādās nozarēs kā veselība un sociālā aprūpe - no 295 līdz 414 latiem jeb par 40,5%, sabiedriskie, sociālie un citi pakalpojumi - no 249 līdz 348 latiem jeb par 40,1%, valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana - no 414 līdz 578 latiem jeb par 39,7%, būvniecība - no 268 līdz 369 latiem jeb par 37,9%.
Privātajā sektorā vidējā darba samaksa bija 354 lati, kas ir par 32,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Valsts reģionos bruto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, visvairāk palielinājusies Kurzemes reģionā - par 36,9%, Zemgales reģionā - par 36,5% un Pierīgas reģionā - par 36,3%, bet vismazāk Latgales reģionā - par 31,4%.
Visaugstākā darba samaksa bija Rīgā - 440 lati. Salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, šā gada otrajā ceturksnī tā pieaugusi par 106 latiem. Viszemākā darba samaksa otrajā ceturksnī bija Latgales reģionā - 269 lati jeb 69,3% no vidējās bruto darba samaksas valstī.
Salīdzinot šā gada otrā un pirmā ceturkšņa datus, vidējā bruto darba samaksa valstī pieaugusi par 9,2%, tai skaitā regulārās izmaksas - par 7,7%.
Baltijas valstīs vislielākā bruto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī bija Igaunijā - 738 eiro (519 lati). Lietuvā tā bija 529 eiro (372 lati).