Piektdiena, 19.Aprīlis 2024. » Vārdadienas svin: Vēsma, Fanija;

Brūnais zelts

Kārlis Dambītis, 31.08.2007. 16:30 | komentāri (1)

Kristofers Kolumbs atklāja Jauno pasauli. Tas visiem ir zināms un neapstrīdams fakts. Dažreiz viņu lamā par to, ka atveda vietējiem no Eiropas garo klepu, difteriju, masaliņas un citas vairāk vai mazāk zināmas slimības, kuras pieaugušajiem liek sastingt šausmās par gaidāmajām zāļu izmaksām, bet bērniem vārgi pasmaidīt, apzinoties, ka nu varēs legāli “bastot” skolu, taču no tā nebūs nekāda jēga, jo visu laiku vajadzēs nogulēt gultā. Bet pārsvarā Kristoferu atceras dēļ zelta, ko tas sastūķēja sava kuģa tilpnēs un kas lika notrīsēt priekā visiem spāniski un portugāliski runājošajiem karaļnamiem Eiropas dienvidos.
Brūnais zelts

Galerijas:

Tomēr mūsdienu cilvēkam, kam tādus zelta kalnus redzēt nav un nebūs lemts, daudz svarīgāka varētu būt tobrīd daudz nemanāmāka krava – dažas kakao pupiņas, kuras Kolumbs vēlējās parādīt Spānijas Ferdinandam un Izabellai. Tā kā spāņu augstmaņiem daudz svarīgāk likās dārgmetāls, tad šokolādes pupiņas palika novārtā.

Pats vārds „šokolāde” ir radies Meksikas centrālajā daļā no Nahuatlu un Majānu (Lai visi svētie palīdz pareizi izrunāt.) valodas. Pastāv arī dažādi varianti, ko šis vārds nozīmē. Tā kā sākotnēji šokolāde bija vienkāršs dzēriens, tad tulkojot no Nahuatlu valodas tas nozīmētu „Rūgtais ūdens”, tomēr otrs variants skaidro, ka vairākos Nahuatlu dialektos šokolāde nozīmē kuļamo kociņu – kaut ko līdzīgu „šūmētājam” – mūsdienu miksera priekštecim.

Senākās šokolādes paliekas atrastas dažos traukos Hondurasā. Tās datētas ap 1100 gadu pirms mūsu ēras. Citur Vidusamerikā līdzīgi trauki atrasti daudz vēlākos laika posmos. Tomēr samērā biežie šo trauku atradumi liecina, ka šokolāde ir bijusi visai iecienīts gardums Amerikas indiāņiem.

Lai gan spāņi sākumā neizrādīja lielu interesi par gardo padzērienu, tomēr jau 1585.gadā no Verakrusas uz Seviļju devās pirmais ar šokolādes pupiņām pielādētais kuģis.

Eiropieši jau nebūtu eiropieši, ja necenstos kaut ko uzlabot. Tas pats attiecas arī uz šokolādi. Mēģinot uzlabot tās garšu – rūgto uztaisīt par saldo – no šokolādes receptes, bez jebkādiem morāliem pārmetumiem pret indiāņu recepti, tika aizvākts čili pipars, nomainot to ar vaniļu, pievienots piens un cukurs. Rezultātā iegūtā dzira kļuva par iecienītu 17 gs. Luksuspreci.

Šokolāde savu cieto agregātstāvokli pirmoreiz ieguva tikai 18.gadsimtā, bet plašāk pieejama pārdošanā tā nokļuva tikai 1819.gadā, kad kāds šveicietis F.L. Caillers atvēra pirmo šokolādes fabriku. Tomēr arī tad vēl šokolāde bija tikai bagātāko privilēģija, jo tika pārdota milzīgos klučos, pa pāris kilogramiem katrā.

1847.gadā pirmo šokolādes tāfelīti laida pārdošanā brits Džozefs Freijs, kam 1849.gadā sekoja brāļi Kedberiji (Cadbury). Tiem drīz sekoja citi ražotāji un šokolāde bija uzsākusi savu uzvaras gājienu pasaulē.

Mūsdienās ir izgudroti daudz un dažādi šokolādes veidi – pat baltā šokolāde, kuras pamatā, pat par spīti bieži dzirdamajiem apgalvojumiem, ka baltā šokolāde kakao pupiņas nav nekad mūžā redzējusi, ir kakao – precīzāk – kakao sviests.

Bez tam par šokolādi ir veikti lērums pētījumu, kas pierāda, ka tā ir visnotaļ veselīga un reizē arī garda padarīšana.

Bet lai nu paliek pētījumi! Labāk apēdiet kādu labu šokolādes gabalu un atcerieties, ka tai ir ilga un gara vēsture.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV