Iepazīsim paši sevi!

Atnācis jauns tehnoloģijas laikmets, kas liek cilvēkam apgūt jaunas zināšanas. Katrs mūžu grib nodzīvot interesanti un veiksmīgi:

- lai blakus ir saderīgs dzīves draugs;
- lai spētu izvēlēties piemērotāko arodu, kur mācīties
- lai izvēlētā specialitāte dod gandarījumu un tajā gūtu labus rezultātus;
- lai kolektīvā, kurā strādā, veidotos harmoniskas attiecības, kas noteikti ietekmē produktivitāti;
- lai spētu izprast pats sevi un līdzcilvēkus blakus;
- lai gadījumos, kad attiecības nav šķiramas, vai tās nevēlas šķirt, izprastu rīcības motīvus, un spētu tās mīkstināt.

Šobrīd sociālā un ekonomiskā situācija valstī ir nestabila, tādēļ vairāk, kā jebkad agrāk nepieciešams veidot labas sadarbības attiecības gan darbā, gan skolā, gan ģimenē, arī politikā.

To palīdzēs jaunā zinātne socionika, kas stāsta par mums, par visiem, par attiecībām. Vienkārši - tā ir zinātne par cilvēku rakstura tipiem, kuru pavisam ir 16,un attiecībām starp viņiem.

Pagājušā gadsimta 90-tajos gados saistībā ar notikušajām politiskajām pārmaiņām, Latvijā populāra kļuva psiholoģija. Tika izveidotas augstskolas, kur apmācīja psihologus. Pedagoģijas un citās augstskolās topošajiem speciālistiem sāka mācīt dažādus psiholoģijas novirzienus. Arī vidusskolās parādījās jauns mācību priekšmets – psiholoģija. Katrā Latvijas skolā obligāti bija jābūt psihologam. Psihologi parādījās katrā prestižā uzņēmumā. Radās iespaids, ka pēkšņi tiks atrisinātas visas saskarsmes un attiecību problēmas, un visi dzīvos laimīgi, nemanot ekonomiskās, politiskās un sociālās problēmas. Psiholoģija „palīdzēja” – cilvēki sāka lepoties ar to, kas iepriekš bija nepiedienīgs. Psiholoģija sludināja, ka visi visu var, vajag tikai gribēt – un cilvēki kļuva nekaunīgi mērķu sasniegšanā. Psiholoģija ieteica neapvaldīt dusmas, bet izpaust tās un cilvēki kļuva agresīvi.

Psiholoģija deva maldīgu mierinājumu cilvēkiem, ka visas problēmas atrisināsies, vajag tikai ļoti vēlēties. Psiholoģija mācīja pašiedvesmu: es esmu mierīgs, es esmu stiprs, es esmu skaists, es esmu laimīgs, es visu varu, es mīlu sevi, viss kārtībā...
Iedvešot sev tādas un līdzīgas domas, daudzi pazaudēja ģimeni, darbu, mājas, jo nerisināja problēmas. Arī šinī gadījumā psiholoģijai gatava atbilde – pats vainīgs, nav rakstura, negribēja strādāt u.t.t. Psiholoģijas iespaidā cilvēki sāka mīlēt sevi, bet aizmirsa, ka katrs ir tikai maza visuma daļiņa. Aizmirsa, ka katrs ir īpašs ar savām rakstura iezīmēm, un, iedzimtām spējām. Psiholoģija izskaidroja psihes darbības principus, bet nedeva atbildes uz jautājumiem: kādēļ vieni ir veiksmīgi, rūpīgi, dzīvespriecīgi, bet citi ne tik veiksmīgi u.t.t.

Pagājušā gadsimta 20-tajos gados Amerikā sāka attīstīties jauns psiholoģijas virziens, kas 70-tajos kļuva patstāvīgs, jo pateicoties lietuviešu zinātniecei Aušrai Augustinavičjutei, ieguva jaunu pamatojumu. A.Augustinavičjute to nosauca par socioniku. Socionika ir praktiska raksturu un attiecību zinātne, kas apvieno psiholoģiju, psihoanalīzi, socioloģiju un informātiku. Socionika dod atbildes uz psiholoģijas neatbildētajiem jautājumiem, un palīdz cilvēkiem noskaidrot savas spējas un rakstura iezīmes. Pamatojoties uz šīm iezīmēm ir iespējams noteikt socionisko rakstura tipu un paredzēt attiecību veidošanos starp viņiem. Socionika, nosakot cilvēka iedzimtās spējas un rakstura iezīmes, palīdz iekļauties sabiedrībā, noskaidrot nesaprašanās cēloņus, palīdz atrast izvairīšanās ceļus no konfliktiem, izvēlēties piemērotāko profesiju, darbu, kā arī dzīves un sadarbības partnerus.

Kādas iezīmes sagrupē cilvēkus 16 rakstura tipos, kas atšķirīgs katram no 16, kā veidojas katra rakstura tips, kas nosaka attiecību komfortu vai diskomfortu- par to turpmāk.

Kontakti:
Velta Līvija Miķelsone
Kijevas Starptautiskā socionikas institūta pārstāve Latvijā,
Socionikas eksperte- konsultante
Tālr. 7540771; 29138333