Vasaras laiks ir par vienu stundu priekšā joslu laikam, un to daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981.gadā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Lai izvērtētu direktīvas īstenošanu un tās ietekmi visās saistītajās tautsaimniecības jomās, piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība, ES dalībvalstis līdz 2007.gada 30.aprīlim sagatavoja un iesniedza savu viedokli Eiropas Komisijai (EK).
Lai sagatavotu viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz tautsaimniecību, EM konsultējās ar citu nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī veica iedzīvotāju aptauju internetā.
Pēc nozares ekspertu sniegtajām ziņām, pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ kopumā nav vērojama būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību - enerģētikas un transporta nozarē ietekme pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir nebūtiska, bet tūrisma nozarē ir vērojama pozitīva ietekme, jo tas rada papildu pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem gan aktīvai atpūtai, gan izklaides iespējām.
Sabiedrības viedoklis par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ nav viennozīmīgs. Kaut saskaņā ar veiktajām aptaujām internetā aptuveni 60% iedzīvotāju uzskata, ka nav nepieciešams turpmāk pāriet uz vasaras laiku, vēstulēs un telefona sarunās iedzīvotāji vairāk minējuši pozitīvos ieguvumus un sniegtās iespējas.
Iedzīvotāji kā galvenos pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ negatīvos aspektus min ierastā bioritma izjaukšanu gan sev, gan mājlopiem. Tāpat pēc laika pārgriešanas daži cilvēki arī izjūt diskomfortu, tomēr vairumā gadījumu tas ir īslaicīgs.
Vienlaikus iedzīvotāji min vairākus aspektus, kas pozitīvi ietekmē viņu dzīvi un ievērojami paplašina darba laika efektīvāku izmantošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Pārejot uz vasaras laiku un atpakaļ, vasarās vakari ir ilgāk gaiši, kas ļauj ilgāk izmantot aktīvā tūrisma piedāvājumus, kā arī dod iespēju pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni un brīvā dabā.
Šo apstākli kā ļoti pozitīvu min arī ārsti, kuri uzsver, ka aktīvā atpūta svaigā gaisā veicina gan fiziskās, gan emocionālās pašsajūtas uzlabošanos cilvēkiem. Savukārt psihologi norāda, ka gaišās diennakts stundas darba dienas vakaros mazina depresijas izpausmes un rosina cilvēkiem meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē.
Daudzi cilvēki kā būtisku argumentu norādījuši iespēju pēc darba dienas beigām vēl nodarboties ar lauksaimniecības darbiem, saimniekojot mazdārziņos. Savukārt lauksaimnieki uzsvēruši iespēju efektīvāk izmantot agrās rīta un vēlās vakara stundas zemkopības darbu veikšanai, kas ir īpaši nozīmīgas karstās vasaras dienās.
Latvijas viedokli EK iesniedza EM. Izskatot EM sagatavoto ziņojumu par vasaras laika ietekmi uz tautsaimniecību un ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, 2007.gada 24.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums saglabāt pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā arī turpmāk.
Pamatojoties uz ES dalībvalstu iesniegtajiem viedokļiem, EK līdz 2007.gada 31.decembrim sagatavos ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai un vajadzības gadījumā saskaņā ar ziņojuma secinājumiem sniegs atbilstošus priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem direktīvā.