Turpinājums 2. rakstam
Kāpēc cilvēki strīdas?
Kādēļ ar vieniem attiecības veidojas jau pirmajā tikšanās reizē un ir patīkami sarunāties un pat ir pievelkošas, bet ar citu kopīgu valodu nav iespējams atrast pat mūža garumā?
Atšķirības starp cilvēkiem pamanījuši daudzi, bet visbiežāk dzirdam strīdīgus apgalvojumus, ka „visi var visu, vajag tikai vēlēties”, vai „ja tavs brālis vai klases biedrs to var, kādēļ tu nevari?” Strīdīgas situācijas vērojamas darbā uz ielas, veikalos, ģimenē, kurā dzīves draugi bieži strīdas par ikdienišķākām, pat sīkumainām lietām.
Piemērs: no viesībām pārnācis ģimenes pāris. Pirms došanās pie miera abi pārrunā redzēto un piedzīvoto. Vīrs jūsmo par namamātes tērpu un priecājas par viņas brīnišķīgo gaumi, bagāto fantāziju un par to, cik viņai bijusi pārdomāta frizūra un kāds skaisti noservēts gads! Arī par ēdienu garšu vīrs namamātei izteic daudz komplimentu. Sieva ir sadusmota, un vīra jūsmošanu uztver greizsirdīgi atrunājot, ka nekādu skaistumu kaimiņienes tērpā nav saskatījusi, ka apģērba kopskats bijis kā karnevālā, tikai pietrūkušas pāva spalvas. Un vispār, viņai no tās spilgtās sievietes vienmēr pēc tam sāpot galva. Vīrs atsaka, ka viņam esot gluži otrādi, pēc parunāšanas ar kaimiņieni, viņš vienmēr jūtoties atvieglots.
Savukārt sieva vīram vaicā, bet vai viņš esot dzirdējis, cik interesantas lietas stāstījis viņas bijušais klases biedrs. Cik skaisti viņš pratis jūsmot par ģimeņu attiecībām! Kādus dvēseli saviļņojošus vārdus pratis pielietot! Vīrs atteic, ka no tādas tukšas salmu kulšanas viņam kļūstot šķērmi. Labāk būtu paveicis kaut ko praktiskāku, nekā rakstījis tos nevienam nevajadzīgos romānus.
No piemēra skaidri nojaušami divi ļoti atšķirīgi, pie kam nesaderīgi raksturos cilvēki. Patiesība ir abiem. Tikai katrs uzņem un pārstrādā informāciju atšķirīgi, atmetot to, kas viņam nav galvenais.
Tu noteikti neesi sliktāks par viņu!
Katrs cilvēks, atnākot uz darbu, vēlās nopelnīt, gūt radošu baudījumu un labi justies kolektīvā. Tāpat katrs cilvēks savā draugu pulkā vēlās sajust tā palīdzīgu plecu, atbalstu, līdzjūtību un sapratni. Ja indivīds saviem draugiem vēlās pārstāstīt notikumus no savas dzīves, radušās situācijas darbā, viņš kā stāstnieks, gūst draugu uzticību un atbalstu. Draugi arī tādēļ vajadzīgi, lai kāda sniegtais padoms vajadzīgā brīdi stiprinātu, dažkārt norādītu ceļu, pa kuru jāiet. Dzīvē tas taču ir tipiski, kad jūsu paziņa stāsta kādu sadzīves stāstu, vai izveidojušos situāciju darbā. Un viņš stāsta tā: „Es teicu”, ... bet „man viņš atbildēja” , „es mēģināju iebilst”, bet viņš man- labāk nerunā!” u.t.t. Parasti tiek stāstīts emocionāli, ar saviļņojumu, un kā stāstītājs savā draugu lokā viņš vienmēr ir pozitīvais varonis.
Iespējams prognozēt, ka tāds izveidojies draugu pulciņš, kur viens otram uztic savas dzīves stāstus, ir savstarpēji saderīgs un spēlē godīgu spēli. Katrs atšķirīgi ir patiess. Rodas jautājums, bet ja visi esam tik labiņi, tad kāpēc notiek konflikti? Kur uzrodas tās baltās vārnas un melnie ērgļi?
Manā tekstā ir daudz jautājumu. Varbūt jūs teiksiet, ka pietrūkst atbildes. Taču, ja jūs šim forumam sekosiet regulāri, atbildes atradīsiet pakāpeniski.
Tātad, aprakstīšu vēl kādu ļoti vienkāršu piemēru. Tā, faktiski ir ikdiena, kad mēs ik brīdi sastopam sadzīvē dažādus cilvēkus. Varbūt būs interesanti izlasīt, kā katrs rakstura tips izjūt vienu un to pašu situāciju.
Kādā apmēram 20 kw/m telpā sēž vairāki cilvēki, pieņemsim, ka viņu ir 16. Viņiem visiem ir dots sekojošs uzdevums; pēc mirkļa telpā ienāks cilvēks, pagrozīsies īsu mirkli un izies. Jums viņš jāapraksta, ar noteikumu, ka aprakstu veiksiet pāros.
Atveras durvis, ienāk sieviete, pāriet pāri telpai, apgriežas, pārlaiž žēlīgu skatu un aiziet. No klātesošajiem saņemam šādus aprakstus:
1.pāris: Nu tā, ienāca izplūdušas formas, resna, nesakopta sieviete, negaumīgā kleitā ģērbta. Par frizūru vispār pat nerunāsim, arī matu tonis nenosakāms, sen nav krāsoti. Likās, ka arī sen nav mazgājusies, jāliek vannā. Un pēc tam jāvēdina telpas, jo pēc viņas aiziešanas gaiss tā savādi dvako. Tālākie komentāri lieki.
2.pāris: Laikam šai sievietei kaut kas slikts noticis, vai ģimenē, vai darbā. Viņa aizdomīgi slikti izskatījās. Nav jau izslēgts, ka viņa šeit atnāca ar domu, kaut ko nopelnīt, vai ubagot. Kas tik nenotiek pasaulē!
3.pāris: Sieviete ap gadiem 45, galēji sliktā garastāvoklī, visdrīzāk kāda grāmatvede, kura noteikti zaudējusi darbu. Viņai noteikti ir bērni, un noteikti dzērājs vīrs. Un vispār neīstenojusies aktrise, tāda vismaz viņa izskatījās. Likās, ka viņai pat uz to ir talants. Bet dzīve ar viņu izspēlējusi ļaunu joku- viss aizgājis greizi.
4.pāris: Ko tur var teikt un aprakstīt! Arī piebilst kaut ko grūti, situācija katastrofāla, bet ielāgojiet, būs vēl sliktāk! Un galvenais, viņai palīdzēt grūti, pat neiespējami. Redzams, ka mīl iedzert. Un vispār pasaulē situācija nemierīga, grūta, ko tur spriest par vienu indivīdu. Izskatās taču vēl samērā jauna, bet nopelnīt nemāk, to rāda viņas izskats.
5.pāris: Tik neinteresanta sieviete, laikam jau tāpēc, ka tik stulbi apģērbusies. Gaume vienkārši muļķīga, vai tad neredz kā ģērbjas citi? Un manieres- vispār! Ar tādu runāt nebūs ko, diezin vai es tādu gribētu starp saviem draugiem? Interesanti cik lielu naudu viņai vajadzētu, lai piedienīgi apģērbtos? Un vispār, nav ko ķēvei piešūt sudraba asti, tāpat par lapsu nekļūs!
6.pāris: Sieviete tuvu pusmūžam ap gadiem 50, augums- 1,67, svars 76 kg, brūnas acis, apavu izmērs ap 39 un liekās nedaudz par lielu, apģērbs ļoti slikts. Viņa veica 14 soļus līdz logam un tik pat atpakaļ, tātad kopā 28 solus, apskatīta no abiem sāniem. Kopskats neko neizsakošs, drīzāk aizdomu radošs. Nekādu seksuālo interesi pret viņu neizjutu.
7.pāris: Cik jauki un patīkami, ja apkārt tādi cilvēki! Šī sieviete noteikti jāpažēlo. Viss var būt, ka viņa slima, jeb viņai slimi bērniņi, iespējams, ka vīrs dzērājs. Jāpasaka, lai viņa uzturas šeit ilgāk, varbūt kaut ko varētu palīdzēt. Tādu cilvēku jāžēlo, liktenis nav viņai bijis labvēlīgs. Taisni šausmas, cik žēl!
8.pāris: Šis objekts nav patīkams, vismaz man. Es pārdzīvoju nepatīkamu sajūtu, kamēr šī sieviete atradās telpā. Bet man viņas noteikti bija žēl. Iedomājos, ko darītu es, ja ar mani būtu nonācis tik tālu... Otrreiz šo sievieti negribētu redzēt, jo pasaulē nav absolūtisma, tajā dzīvo tik dažādi ļaudis, visiem tik un tā nepalīdzēsi. Un ir taču jāsadzīvo, tādēļ ieraugi tos, kuriem patiesi vari palīdzēt. Uz visu pārējo piever acis.
Katrs cilvēks, kurš izteicās, runāja savu patiesību. Un precīzāk, katrs pateica, kā viņš redz un saskata šo pasauli.
Kas notiek ja šī „es „patiesība saskaras ar citu „es „patiesību? Labākajā gadījumā tā būs iespēja vienam otru saprast, sliktākajā- savu patiesību pierādot, izveidosies skandāls, vai pat „karš”. Vienus apmierinās nepastāvīga un mainīga pasaule, svārstīga diplomātija, toties cits vēlēsies palikt patiess, pateikt patiesību acīs, un neaprunāt, lai mūžīgi spētu palikt labās attiecībās.
