"Bioloģiski daudzveidīgu pļavu nevar izteikt naudā, tās vērtība ir neizmērojama. Dedzinot pērno zāli Latvijas dabas bagātības tiek apdraudētas" pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.
Tuvojoties Lieldienu brīvdienām un iestājoties arvien pavasarīgākiem laika apstākļiem, R.Vējonis ir uzdevis Vides valsts dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei pastiprināti kontrolēt pārkāpējus, lai kopīgiem spēkiem varētu mazināt kūlas ugunsgrēku iespējamību.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš uzsver, ka arī kūlas ugunsgrēks ir "īsts ugunsgrēks" un par vecās zāles dedzināšanu ir paredzēts sods līdz 500 latiem vai administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. "It kā nevainīga, neliela vecās zāles dedzināšana var izvērsties par lielu nelaimi," uzsver O.Āboliņš. VUGD šogad dzēsis jau 537 kūlas ugunsgrēkus, nodegušas arī sešas ēkas.
Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks Muntis Auns skaidro, ka vecās zāles dedzināšanai nav saistības ar latviešu tradīcijām, jo senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju paraža. Turklāt bieži vien tiek minēts, ka zāles pat trūcis, kur nu vēl tā ir dedzināta. "Daudzi to jauc ar līduma līšanu, kam arī bija tikai ļoti īslaicīgs rezultāts," piebilst M.Auns.
