Saeima pēc nedēļu garām pārdomām pieņem deklarāciju par atbalstu Igaunijai

Par Ārlietu komisijas izstrādāto deklarāciju balsoja 71 deputāts, bet "pret" bija 21.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) izteicās, ka tā bija vienīgā iespēja šonedēļ pieņemt deklarāciju saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli. Ja par pamatu ņemtu JL iesniegto deklarācijas tekstu, tad kopā ar iesniegtajiem priekšlikumiem tas būtu jānodod deputātu vērtēšanai vismaz piecas dienas pirms balsošanas Saeimas plenārsēdē.

Deklarācijā teikts, ka Latvijas Saeima seko notikumiem Igaunijā un nosoda nesenās nekārtības, vandalisma aktus un ekstrēmisma izpausmes Tallinas ielās un pie Igaunijas vēstniecības Maskavā. Latvijas parlaments pauž atbalstu Igaunijas valdībai un atgādina, ka vienmēr ir respektējis un respektēs tās suverēnos lēmumus.

Saeima asi nosoda Krievijas amatpersonu un Valsts domes deputātu izteikumus, kas vērtējami kā iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās.

Deklarācijā Saeima arī uzsver, ka Krievijai atbilstoši Vīnes konvencijai ir pienākums garantēt Igaunijas diplomātiskās pārstāvniecības un diplomātu drošību Krievijas teritorijā.

Saeima deklarācijā pieprasa Krievijai saukt pie atbildības nekārtību pie Igaunijas vēstniecības Maskavā organizatorus un dalībniekus un nosoda jebkādu Krievijas rīcību, kuru varētu uzskatīt par iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās.

Parlaments neatbalstīja deputāta Vladimira Buzajeva (PCTVL) priekšlikumu atgriezt JL sagatavoto deklarācijas projektu Ārlietu komisijai "trūkumu novēršanai" - viņa iesniegto priekšlikumu iestrādāšanai dokumentā.

Saeimas deputāti par deklarācijas pieņemšanu debatēja vairākas stundas.

Kā sacīja deputāte Sandra Kalniete (JL), ir prātam neaptverami, ka 18 gadus pēc tautas frontes izveides Latvijā, Lietuvā un Igaunijā daudzi deputāti, kas tajā piedalījās, neatbalstīja solidaritātes apliecinājumu Igaunijai.

"Ir absurdi apgalvot, kā [premjers Aigars] Kalvītis teicis, ka deklarācijas sākotnējais projekts bija opozīcijas spēles ar jūtīgiem jautājumiem vai mēģinājums provocēt sabiedrību, lai spodrinātu savu tēlu. Nē, mēs vēlējāmies, lai Saeima vienotos atbalstā Igaunijai. Tas bija mūsu pienākums, un to no mums sagaidīja latviešu tauta," apgalvoja Kalniete.

"Mēs šeit, lielākā daļa no Saeimas deputātiem, bijām liekuļi. Mēs runājām, ka, lūk, tas tur neder un tas tur neder, un tajā tekstā kaut kas ir jāuzlabo. Un tad to pēc nedēļas mēs izdarīsim. Tagad, kad jau visas Eiropas Savienības valstis izteikušas atbalstu Igaunijai, arī mēs to izdarām. Lūk, mūsu liekulība, draugi, mums trūkst nacionālisma," sacīja deputāts Visvaldis Lācis (ZZS).

Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) norādīja, ka nekāds atbalsts vairs pēc būtības igauņu tautai no mūsu parlamenta neiznāks: "Šādi strīdoties par tik elementāru lietu - vai tas ir atbalsts? Ja tik briesmīgi jākaujas par to, lai izteiktu atbalstu igauņu tautai."

Deputāte Ina Druviete (JL) uzsvēra, ka palīdzība ir divkārt vērtība tad, ja tā nāk laikā. "Morālo atbalstu, kuru Latvijas pilsoņu vārdā spēj izteikt tikai Latvijas parlaments, ne valdība, ne ārlietu ministrs, kuru nespēj atsvērt ūdens metējs, varējām izteikt tikai mēs," sacīja Druviete.

Deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) uzsvēra, ka problēmas būtība ir Igaunijas, Krievijas un arī Latvijas nespējā saskatīt Otrā pasaules kara saistīto jautājumu cilvēcisko aspektu.

"Acīmredzot primitīvai politikai ir izdevīgi ignorēt to, ka Otro pasaules karu izraisīja nevis tautas, bet patoloģiska subjekta vadīti režīmi. Tas dod iespēju uz politiskās skatuves uznākt klauniem - sarkaniem un sarkan-balti-sarkaniem, veciem un vairs jau ne tik jauniem. Bet klaunāde, lai tā būtu spoža, prasa augstu meistarību. Tās trūkst gan igauņu, gan krievu, gan vietējiem māksliniekiem," sacīja politiķis.

Kā ziņots, JL savu izstrādāto deklarāciju par atbalstu Igaunijai piedāvāja pieņemt pagājušajā nedēļā, taču vairāki valdošās koalīcijas politiķi neatbalstīja šo ieceri, saņemot asu kritiku par vilcināšanos paust politisko atbalstu Igaunijai.