Pirmo neizpratnes saucienu izraisa notikums Liepājā. Uzvaras dienas svinētāji pieminēja kritušos, un viņu starpā bija vairāki cilvēki ar sašutumu sirdī. Viņi ir neapmierināti ar notikumiem Igaunijā, kur no Tallinas centra ir pārvietots Bronzas kareivis un padomju karavīru mirstīgās atliekas. Lai paustu savu neapmierinātību, kāds cilvēks gatavojās izmantot minētā pieminekļa plakātu. Tomēr izrādās, ka demokrātiskajā Latvijā šādi rīkoties nevarot! Liepājas policija aizturēja šo personu, kad tā sāka atritināt pieminekļa attēlu (1).
Demokrātiskā valstī cilvēkiem ir tiesības paust savu viedokli, arī izmantojot plakātus un cita veida atribūtus. Ja mēs pārmērīgi ierobežojam šādu iespēju, mums zūd argumenti, lai nosodītu patiešām nelikumīgas un vardarbīgas protesta akcijas. Pat ja sabiedrības lielākā daļa domā savādāk, mazākumam ir jādod iespēja paust savu pozīciju.
Liepājas starpgadījums liecina par cilvēktiesību pārkāpšanu. Aizskartajai personai būtu jāvēršas attiecīgajās instancēs, lai izvērtētu šo gadījumu. Ja vainīgi ir policijas darbinieki, adekvāta reakcija būtu ne tikai saprātīgs sods, bet arī speciālu kursu rīkošana. Tādu apmācību sniegšana, kura veicinātu tiesībsargu izpratni par cilvēktiesībām. Ja vainīgi ir likumi, tad ir jāsāk diskusija par to maiņu. Nav pieļaujams, ka demokrātiskā sabiedrībā publiska pasākuma laikā nevar izmantot plakātus, kuri neaicina uz naidu vai vardarbību un kuri neslavē noziedzīgu ideoloģiju.
Nākamais pārsteigums bija iekšlietu ministra Ivara Godmaņa paziņojums, ka valsts vairs nepieļaus vienā vietā un laikā norisināties pasākumam un pretpasākumam. Raidījumā Kas notiek Latvijā? valdības loceklim piebalsoja ārlietu ministrs Artis Pabriks. Sākotnēji ideja šķiet pieņemama un to pamato normāla vēlme nepieļaut konfliktus. Tomēr papētīsim dziļāk.
Demokrātiskās valstīs pasākumi un pretpasākumi mēdz notikt vienlaicīgi un samērā tuvu viens pie otra. Piemērs ir ASV, kur ne ar pārāk lielu atstarpi norisinājās neonacistu mītiņš un kreiso organizāciju pretpasākums. Nemaz nevajag meklēt tik tālu aiz okeāna. Mums ir Ukrainas piemērs, kur, lai gan ne vienā vietā, bet tomēr vienlaicīgi protestē gan prezidenta Jušcenko atbalstītāji, gan premjera Janukoviča piekritēji.
Ja kādu grupu neapmierina Saeimas lēmums, tā var doties pie Saeimas nama protestēt. Kādu gabaliņu nostāk varētu atrasties arī lēmuma atbalstītāji. Policijai būtu jānovērš sadursmju izcelšanās, lai gan tas nebūtu viegls uzdevums. Tomēr ņemot vērā lielisko tiesībsargu darbu 2007.gada 16.martā un 9.maijā, nodrošinot sabiedrisko kārtību, man nerodas šaubas par tās spējām. Jā, pastāv arī iespēja pretpasākuma rīkošanu nozīmēt citā dienas laikā vai vietā. Taču šādi rīkojoties, jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot pulcēšanās brīvību.
1 – www.leta.lv
