Trešdiena, 25.Maijs 2022. » Vārdadienas svin: Junora, Anšlavs;

Kalvītis: Gada laikā izpildīta vairāk nekā puse no valdības deklarācijā paredzētā

LETA, 06.12.2007. 11:00

Gada laikā ir izpildīta vairāk nekā puse no valdības deklarācijā paredzētajiem darbiem, šodien, uzrunājot Saeimu, teica demisionējušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Kalvītis: Gada laikā izpildīta vairāk nekā puse no valdības deklarācijā paredzētā
Par svarīgāko savas valdības sasniegumu Kalvītis uzskata bezdeficīta budžeta pieņemšanu. "Valdība pirmo reizi spējusi sabalansēt sociālās vajadzības un valsts ilgtermiņa intereses un izveidot budžeta plānu trim gadiem, paredzot pakāpenisku budžeta pārpalikuma palielināšanu," norādīja Kalvītis.

Viņš pauda pārliecību, ka "neviena vien nākamā valdība varēs pateikt paldies par šo pirmo soli, kas sperts stingrākas fiskālās politikas virzienā."

Kalvītis arī norādīja uz pirmajām pazīmēm, kas vēsta, ka valdības izvēlētā taktika inflācijas samazināšanā ir bijusi pareiza: ekonomikas stabilizācijas pasākumu ietvaros izdevies samazināt patēriņu valsts un privātajā sektorā, sākušas kristies nekustamā īpašuma cenas, samazinājušies kreditēšanas apjomi.

Pēc Kalvīša vārdiem, tas liecina par atveseļošanos, kas sākusies vairākās riskantās tautsaimniecības sfērās, taču tā pat īstam rezultātus varēs novērtēt pēc gada vai diviem.

Kalvītis norādīja, ka viņa vadītā valdība ir spējusi novest līdz atrisinājumam gadiem ieilgušas problēmas, dažas, no kurām bija atstātas malā kā neatrisināmas. Tāds bija "atvilktnē nogrūstais robežlīgums ar Krieviju - kā karsta kartupelis, ko ne izspļaut, ne norīt."

Šis jautājums ir novests līdz galam - tiesiskā, juridiski korektā un Latvijas valsts interesēm atbilstošā veidā, akcentēja Kalvītis.

Viņš arī uzsvēra, ka valdībai ir izdevies nonākt līdz izšķirošiem lēmumiem arī administratīvi teritoriālās reformas jomā un "atlicis vienīgi pielikt punktu".

Kalvītis norādīja, ka viņa vadītā valdība ir pabeigusi visstrīdīgāko procesu atjaunotās Latvijas vēsturē - privatizāciju. Latvijā privatizācija bija kļuvusi par teju vai centrālo politiskās cīņas jautājumu, kas izraisīja neuzticību un sadrumstalotību politisko partiju attiecības, kalpojot par iemeslu biežām valdības maiņām un pieaugošais skepsei no iedzīvotāju puses, teica par demisiju paziņojušais valdības vadītājs.

"Pabeidzot privatizāciju, mēs esam noņēmuši no politiskās dienaskārtības vienu strīdus ābolu, dodot vietu daudz auglīgākam valdības darbam," teica Kalvītis.

Viņš arī piebilda, ka valdības darbs pēdējā gada laikā netika traucēts koalīcijas iekšējo strīdu dēļ.

Pie aizejošās valdības konstruktīvā darba rezultātiem Kalvītis pieminēja arī Baltijas valstu kopīgo pievienošanos Šengenas zonai," kas apliecina mūsu atbilstību civilizētas, drošas un mūsdienīgas valsts pazīmēm."

Kalvītis arī norādīja, ka viņa vadītās valdības laikā ir būtiski mainījusies valsts drošības situācija - apņēmīgi pildot visas NATO valsts prasības, Latvija pilnībā pārgājusi uz profesionālu armiju. Latvijas karavīri ir labi izglītoti, nevainojami apgādāti un materiāla labi stimulēti speciālisti, kas atbilst mūsdienu prasībām un spēj veiksmīgi darboties ne vien savas valsts drošības garantēšanā, bet arī starptautisku militāru operāciju ietvaros, miera uzturēšanas spēkos plecu pie pleca ar partneriem no NATO valstīm.

Runājot par diskutablajiem "drošības jautājumiem", Kalvītis norādīja, ka tieši viņa vadītā valdība ir izdarījusi maksimāli daudz, lai Latvijas iedzīvotāji Latvijas valstī varētu justies daudz drošāk.

To ir sekmējusi ne tikai armijas reforma, bet arī veiksmīgi sāktās izmaiņas iekšlietu struktūrās, policistu algu pārskatīšana un drošības dienestu darba lielāka koordinācija.

Aizejošā valdība, pēc Kalvīša teiktā, ir veiksmīgi strādājusi visdažādākajos līmeņos starptautiskajās attiecībās, aizstāvot Latvijas interes Eiropas Savienībā (ES) un divpusējās sarunās ar kaimiņvalstīm.

Šīs valdības laikā ir panākts būtisks līdzekļu pieaugums Eiropas fondos, ko Latvija visai veiksmīgi apgūst. Latvijas intereses ir aizstāvētas arī jaunajā ES Reformu līgumā.

Kalvītis arī norādīja, ka valdība panākusi lielāko algu pieaugumu medicīnas, izglītība un kultūras darbiniekiem un iekšlietu sektorā strādājošajiem pēdējo gadu laikā.

Runājot par valdības kļūdām un neizdarībām, Kalvītis atzina, ka skolu līmenī reformas ir nepiedodami aizkavējušās, kas kavē valsts virzību uz jaunām tehnoloģijām, zināšanu ietilpīgu nozaru attīstību.

"Mēs joprojām nespējam sagatavot skolēnus tādā līmenī un profilā, kāds nepieciešams jauna veida ekonomikai Latvijā," teica Kalvītis.

Mācību programmas ir pārslogotas, augstskolas nespēj piesaistīt inženierus, fiziķus, ķīmiķus, informācijas tehnoloģijas speciālistus tādā apjomā, kāds nepieciešams tautsaimniecībai, atzina Kalvītis.

Tāpat viņš atzina, ka valdība nav piedāvājusi risinājumu migrācijas un darba tirgus uzlabošanai. Valdībai nav piedāvājumu, kā panākt darbaspēka atgriešanos Rietumeiropas valstīm.

Kalvītis atzina, kas ir bijušas būtiskas kļūdas, par ko viņam jāuzņemas atbildība personiski, kas izpaudās gan nepietiekami izvērtētos jautājumos, gan nepietiekamā valdības rīcības skaidrošanā sabiedrībai.

Premjers atzina, ka, acīmredzot, bija nepieciešams cita veida dialogs ar sabiedrību, cits attiecību līmenis. "Šodien aktīvam pilsonim ir iespējams iegūt informāciju par valdībā, parlamentā un pašvaldībās notiekošo darbu, viņam ir iespējams paust savu viedokli un gluži dabiska vēlme ir aizvien plašāk ietekmēt notikumus," teica Kalvītis.

Kalvītis arī norādīja, ka šādos apstākļos ir pieaugusi arī masu mediju ietekme un līdz ar to - atbildība. Masu mediji arvien aktīvāk sākuši pildīt politiskās opozīcijas lomu. Presei, televīzijai un radio ir radusies iespēja ietekmēt ne vien sabiedrības informētību un viedokļa veidošanos, bet arī lēmumu pieņemšanu visos politiskajos līmeņos.

Premjers atzina, ka valdība nebija tam pietiekami gatava.

Lēmumu atkāpties no Ministru prezidenta amata Kalvītis pieņēmis, lai novērstu tālāku šķelšanos sabiedrībā.

Viņš pauda pārliecību, ka Ministru prezidents, kas ieņems viņa vietu, izvērtēs iepriekšējās valdības izdarītos darbus, iesākto un ieplānoto. "Ceru, ka mūsu pieļautās kļūdas būs laba skola turpmākajam vadības vadītajam un Latvija spēs attīstīties drošākas un labklājīgākas valsts virzienā," teica Kalvītis.

Kalvītis pateicās visiem ministriem, kas strādājuši viņa vadībā pēdējos trīs gadus. Viņš pateicās arī bijušajai Valsts prezidentei Vaira Vīķai-Freibergai, kas Kalvītim divreiz uzticējusi Ministru kabineta vadīšanu, un uzsvēra, ka viņas atbalsts un autoritāte lielā mērā noteica šī laika politisko gaisotni un dienaskārtību.

Kalvītis pateicās arī Saeimas deputātiem, kas konsekventi atbalstīja valdību arī nepopulāros, taču valsts attīstībai nepieciešamos lēmumos. Viņš pateicās arī žurnālistiem, ar kuriem nācies pārrunāt gandrīz visus valdības lēmumus un darbus, skaidrot savs rīcības iemeslus un motīvus, uzticot viņu rokās tālāku teiktā interpretāciju.

Kalvītis pateicās arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav bijusi vienaldzīga Latvijas nākotne un attīstība, kas aktīvi veidojuši pilsoniskas sabiedrības kodolu, kas piedalījušies valdības darbā ar savu padomu, vērtējumu vai prasībām.

Premjers pateicās arī nevalstiskajām organizācijām, arodbiedrībām un darba devēju apvienībai, Valsts kancelejas un ministriju ierēdņiem, tradicionālo reliģisko konfesiju vadītājiem, kā arī sievai un bērniem, kas visus šos trīs gadus viņu atbalstījuši grūtos brīžos.
Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2022
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV