Pētījuma „Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu sociālpsiholoģiskais portrets Latvijā" rezultātus atklāj pētnieku grupa, kas pulcēja tādus profesorus kā LU profesore Malgožata Raščevska, asociētā profesore Astrīda Raževa, LU asociētā profesore Sarmīte Tūbele, LU docente Baiba Martinsone, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Žermēna Vazne un Rēzeknes Augstskolas profesors Pēteris Vucenlazdāns.
LU profesore, pētījuma vadošā pētniece Malgožata Raščevska: „Jauniešu grupai ar mācīšanās grūtībām (vidējā gada atzīme - 4,66) kognitīvas spējas bija tikai nedaudz zemākas par skolēniem bez mācīšanās grūtībām, nepārkāpjot caurmēra skolēnu vidējo spēju diapazonu. Jūtami zemāki bija rakstīšanas, lasīšanas un matemātikas sasniegumu mērījumu rezultāti, bet arī tie nepārsniedza caurmēra skolēnu vidējo sasniegumu diapazona apakšējo robežu. Tas liecina, ka no kognitīvo spēju viedokļa šiem skolēniem vajadzētu būt kā sekmīgiem vispārizglītojošas programmas apguvē. Tomēr gan pēc skolotāju vērtējumiem, gan psiholoģisko mērījumu rezultātiem šiem jauniešiem bija nedaudz biežāk raksturīgas uzvedības un emocionālās problēmas līdzīgi kā tai grupai, ko skolotāji raksturoja kā grupu ar uzvedības un emocionāliem traucējumiem, bet bez mācīšanās traucējumiem.
Iespējams nepietiekama izglītības sistēmas kapacitāte ir iemesls, lai pozitīvi ietekmētu un ievirzītu labvēlīgākā gultnē skolēnu uzvedību un impulsivitāti, kas pārvēršas par situāciju, kad jauniešu mācību sasniegumi mazinās, neskatoties uz to, ka viņiem ir pietiekami intelektuālo spēju resursi, lai mācītos vismaz viduvēji. Šajā grupā ir arī jaunieši, kam patiešām ir nepieciešama pārdomātāka individuāla pieeja, lai sekmīgi vai pielāgoti apgūtu mācību programmu.
Skolēniem ar uzvedības un emocionālajiem traucējumiem (bez mācīšanās grūtībām) vidējās gada atzīmes (5,96) arī ir zemākas, neskatoties uz to, ka kognitīvās spējas, īpaši verbālās un rezultāti objektīvos rakstīšanas un lasīšanas sasnieguma testos, neatšķiras no jauniešiem, ko skolotāji norādījuši kā jauniešus bez jebkādām adaptācijas problēmām skolā (viņu vidējā gada atzīme 6,48). Tas liecina, ka nedisciplinētības vai emocionālās noslēgtības dēļ, arī šo jauniešu intelektuālais potenciāls un pat zināšanas netiek pietiekami objektīvi novērtētas. Visai nozīmīga atšķirība starp skolotāju un psiholoģisko testu mērījumu rezultātiem, kā arī pazeminātas visu riska grupu un arī kontrolgrupas vidējās gada sekmes, var tikt izskaidrota arī ar paaugstinātām mācību priekšmetu standartu prasībām vai to realizācijas problēmām, kas rada papildu spriedzi un vajadzību pēc individuālākas pieejas jauniešiem ar atšķirīgu spēju un uzvedības veidu, ko skolotājs nevar vajadzīgā apjomā realizēt. Pētījumā ir arī konstatēti vairāki papildus - ģimenes riska faktori.
Tā kā praksē ir radušās problēmas ar palīdzības un atbalsta sniegšanu bērniem, būtu jāpārskata vecāku kompetences robežas šo jautājumu risināšanā, lai neciestu bērna patiesās intereses saņemt laicīgi palīdzību un atbalstu mācību procesā. Izpētīts, ka vecāki nav autoritātes bērniem, kuriem ir nepietiekams sekmju līmenis, kā arī vecākiem nav pietiekamu prasmju atbalstīt savu bērnu. Nepieciešams profesionāls atbalsts, lai mazinātu vecāku bezspēcību. Pētnieki uzsver, ka, veidojot atbalsta programmu, jāiekļauj segments, kur paredzēta vecāku kompetenču pilnveide. Tāpat jārada iespēja skolēniem optimāli izmantot skolas vidi arī pēc mācību stundām, īpaši skolas bibliotēku un datorkabinetu. Turklāt nepieciešams veicināt sociālo dienestu aktivitāti pakalpojumu nepieciešamības apzināšanā un ģimeņu motivēšanā tos izmantot. Ģimenē gūtā sociālā pieredze un ikdienas saskare ar alkoholismu ir jāvērtē kā riska faktors un ir jāveido un jārealizē programma, kura veicinātu vērtības sistēmas veidošanos un izpratni par veselīgu dzīvesveidu. Līdz ar to arī izglītības sistēmai ir atbildība nepārtraukti meklēt tādu līdzsvara stāvokli ar sabiedrības jaunāko daļu, kurā jauniešu pozitīvie sasniegumi un pārdzīvojumi dominētu pār negatīvo pieredzi."
Savukārt pētījumu „Situācijas raksturojums sociālās atstumtības mazināšanā pašvaldībās. Jauniešu, pedagogu, atbalsta personāla speciālistu, izglītības iestāžu administrācijas pārstāvju, pašvaldības atbildīgo speciālistu un vecāku viedoklis" veica LU docente Dita Nīmante, LU docente Linda Daniela, Liepājas Universitātes profesore Alīda Samuseviča, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Baiba Moļņika, analizējot jautājumus, kādas ir esošās atbalsta sistēmas raksturojums izglītības iestādēs, vai skolotāji uzskata, ka šī kārtība ir pietiekama; kas būtu uzlabojams un kādas ir atbalsta sistēmas ārpus izglītības iestādes pašvaldībā, kāda ir sadarbība.
Pētnieki atklājuši, ka skolās, kurās darbojas atbalsta personāla speciālisti un ir zināma kārtība šo speciālistu sadarbībai, skolotāji atzīst, ka problēmas tiek risinātas, skolēnu mācību sasniegumi uzlabojas, kavējumu skaits samazinās utt. Taču skolās, kur šī sadarbība nav efektīva (dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā speciālistu trūkuma dēļ un speciālistu neprofesionalitātes dēļ), ir nepieciešams veidot atbalsta sistēmas, lai nodrošinātu skolēniem atbalstu mācību grūtību gadījumā. Skolām nepieciešams atbalsts, lai sekmētu ģimeņu iesaistīšanos bērnu un jauniešu problēmu risināšanā, ko varētu nodrošināt pašvaldību atbildīgie speciālisti.
Projekta pirmajā posmā iesaistījās arī Daugavpils Universitātes profesore Ilga Salīte un Kristīgās Akadēmijas rektore, profesore Skaidrīte Alma Gūtmane.
„Ir veikta esošās situācijas analīze un līdztekus sagatavoti ieteikumi tam, kā jāveido atbalsta programmas skolās, lai izvairītos no sociālās atstumtības riskiem jauniešu vidū par pamatu ņemot ne vien labās prakses piemērus tepat Latvijas pašvaldībās, bet arī vizītes Norvēģijā, Lietuvā un Vācijā. Projekta ietvaros iesaistām kā valsts, tā nevalstiskā sektora pārstāvjus, kā arī ārvalstu ekspertus, lai projektā iegūtais kalpotu kā atbalsts Latvijas skolām tagad un to ilgtspējai" skaidro LU īstenotā projekta „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei" vadītāja Gunta Kraģe.
Pilnīgs materiāls ar pētījumu rezultātiem tiks publicēts projekta mājas lapā www.atbalsts.lu.lv un rokasgrāmatā speciālistiem.
Foto: Malgožata Raščevska. Foto (c) Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs