Raibā gājienā bluķis tika izvilkts cauri teju visai Vecrīgai, sākot no Rātslaukuma, pa Kungu un Grēcinieku ielu, Audēju ielu, Vaļņu ielu, vienmēr pārpildīto Kaļķu ielu un Līvu laukumu, piestājot arī Doma laukumā, un galu galā izejot cauri arī Rīgas Domes ēkai.
Tas viss, protams, par mulsumu un biedinājumu krietnai daļai tūristu, kas to, iespējams, uztvēra kā neprognozējamo letiņu sagatavotu viņu upurēšanas rituālu. Taču ne jau, viss beidzās mierīgi kā ierasts, apdziedāts un apdejots, bluķis atgriezās Rātslaukumā, no kurienes bija sācis savu ceļu un Rolanda pieminekļa pakājē tika celts uguns liesmās.
„Ļaunie gari” gan ugunskuru mazliet sagāza, taču par vēlu – galvenais rituāls jau bija veikts – pilsēta apstaigāta, vēlot tai veiksmīgu un auglīgu nākamo gadu, vēl tikai katram pašam trīs apļi ap uguni ejami, sava nākamā gada sekmēšanai un vecā gada likstu sadedzināšanai, un tad jau – labs darbiņš, kas padarīts. Kā jau pienākas, viss turpinājās ar dejām, dažādu novadu folkloras kopu vadībā, „pīrāgu mātes” rūpētu mielastu un karstu tēju nosalušajiem.
